|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Sancha30, 29-08-2011 17:13 |
|
12 118 |
AutobiogrāfijaEs nācu pasaulē, kad Latvija svinēja starptautisko darbaļaužu dienu. Es jau tad biju reti skaista- man bija trīs rudas šķipsnas un smieklīgi atkārušās ausis. Mati tā arī nepalika biezāki pat pēc 3 gadiem, bet labs nākot ar gaidīšanu un uz 5to dzimeni mati, tomēr, saauga kuplā slānī. Biju vienpate un tāda arī paliku. Varēju stundām ilgi staipīt kartupeļu laukā sliekas un skatīties kā tās saraujas atpakaļ, vēroju skudras, kuras nekad nenomaldās no sava ceļa, sienāžus, kas ēd lapas utt. Dīvaini, bet ar meitenēm man kontaktēties bija pagrūti, tās man šķita pārāk skaistas un neizprotamas. Man patika viss aizliegtais, vēlas vakara stundas, peldes, bez vecāku uzraudzības, braukt ar felli tik ilgi un tik tālu, ka vairs spēka nav. Patika spēlēt futbolu ar kaimiņu puikām, kā arī izglītot klasesbiedrus par to, kas man bija zināms par sekss , kā arī piegādāt uzskates materiālus tiem ,kam tie nebija pieejami. Vienmēr jutos vientuļa, vienmēr centos iejukt pulī un neizcelties.
Kaut kad 3.klasē dakteris man izrakstīja brilles, kuras katru gadu kļuva par vienu opciju biezākas. Fiziski biju gana spēcīga, bet prātā spējas viduvējas un tur neko neverēja darīt un pēc 6.klases es atmetu ar roku cīņai par beztrijnieku liecību. Šķiet, ka vecākus arī īpaši neuztrauca trijnieku skaits liecībā, galvenais ,ka bērns bija rāms un nebija neviena vecāku izsaukuma uz skolu, izņemot, kad 8.klasē atteicos stāties komjauniešos.
Komjauniešos es neiestājos, es vienkārši iesniedzu dokumentus citā skolā, tur it kā pasniedzēji pielaidīgāki un nav tik piekasīgi mācībās un eksāmenos.Bet jaunajā klasē daži kadri nespēja pieņemt manu "daili" un ģērbšanās (bez)stilu. Bet es ātri iemanījos, ka pret aizvainojošām frāzēm vislabākās zāles ir klusums. Es iemācījos klusēt, lai arī cik liels niknums būtu bijis manī. Un tad tajā vakarā, kad ejot uz savu 12.klases absolventu vakaru, kāds jaunēklis man ejot garām izteica apgalvojumu " ...ka pat ja es viņam maksātu, viņš ar mani neielaistos " , tad tajā vakarā, es devu sev zvērestu, ka pienāks laiks, diena, kad tas jaunēklis lūgsies lai varētu ielaisties ar mani.Vidusskolu es pabeidzu, bet nebija nemazākās nojausmas, ko darīt tālāk. Tāpēc iestājos vietējā tehnikumā un sāku apgūt saimnieciskās tiesības.
Man jau bija 19 gadi, bet man vēl nebija bijis neviens brūtgāns. Kaut kad ap to laiku, tētis izdomāja, ka šis man nopirks kontaktlēcas. Tā nu es tiku pie lecām, beidzot es varēju redzēt sevi spogulī bez brillēm. Tas bija jocīgi- es nevarēju saprast vai tas, ko es redzu ir skaists vai ne pārāk. Kad izgāju ielās es vienmēr centos ieskatīties skatlogos un pētīju sevi. Pasaule šķita samainīta. Lietas, kas citiem (-ām) bija pašsaprotamas, man bija kaut kas jauns. Mana pirmā bezbriļļu universālveikala apmeklējuma laikā, mani nošokēja, kāds vīrietis, kurš turēja veikala durvis, lai es varētu ienākt. Vai tad dzīvē tā notiek ? Otrais šoks bija vieta autobusā- vai tad tik jauniem skuķiem pienākas sēdēt tikai tāpēc, ka viņiem nav briļļu ?- izrādās ,ka jā ! Nu ko, lenām sāku pierast pie jaunās privilēģiju dzīves.
Pabeidzu tehnikumu, bet tā arī vēljoprojām, nezināju, ko darīt tālāk. Iestājos Jelgavas Lauksaimniecības Universitātē. Zināju, ka tie būs labākie gadi. Nebiju tik ļoti koncentrējusies uz mācībām, cik uz personiskās dzīves kārtošanu- atrast brūtgānu, ko varētu ar lepnumu rādīt radiem, draugiem un it īpaši bijušajiem klasesbiedriem. Bet, lai arī uzmanības no puišiem man netrūka, tomēr, pie prinča netiku. Vienmēr kaut kā iznāca, ka tikai visādi dīvaiņi man pievērsa uzmanību.It kā jau neslikti cilvēki, bet tādus tak nevar rādīt citiem !!! Starp viņiem bija arī VIŅŠ, vīrietis, kura dēļ esmu tā, kas esmu. Protams, ka arī viņš tika atraidīts, izbrāķēts, kā citiem rādīt nederīgs. Bet viņš ( starpcitu Māris) uzmācīgi atgriezās manā dzīvē, iespējams, ka tās nemaz nebija sakritības, kā es agrāk mēdzu domāt, bet ka tā bija viņa apzināta rīcība, jo viņš regulāri parādijās pasākumos, kurus ES apmeklēju. Un neatlaidība reizēm vijās ar uzvarām. Jo reiz vasaras brīvlaikā, pēc vairākiem kopīgi pavadītiem pasākumiem, guļot savā gultā vecāku mājās, pār mani nāca apskaidrība, ka nejau CITIEM ar viņu būs jādzīvo, bet man un, ka viss izņemot ārējo izskatu, mani pilnībā apmierina un patiesībā nenormāli pietrūkst viņa tuvuma. Es uzrakstīju viņam vēstuli ( ne emailā, ne mobilajā- tādu toreiz man nebija ) . Nekādas atbildes. Es jutu sevī augam nožēlu, ka esmu savu ideālo vīrieti vienkārši atraidījusi dēļ CITIEM, kuriem ar viņu nav nekāda sakara. Bet tad vienu skaistu, burvīgu,siltu vasaras dienu es turēju rokās vēstuli uzrakstītu uz divām lapām no abām pusēm, vēstuli, ko rakstījis vīrietis man, laikmetā, kad vēstuļu rakstīšana vairs nebija vienīgais saziņas līdzeklis. Es lasīju vēstuli vēlreiz un vēlreiz, tā bija īpaša. Mēs satikāmies Rīgā, mēs pasēdējām krogā un par spīti tam, ka šķita, ka nu gan viss ir kārtībā, bija kaut kāda aizdoma, ka kaut kas nav tā kā vajadzētu būt.
To es uzzināju vēlāk, pāris mēnešus vēlāk, viņš atzinās, ka saņemot manu atraidījumu bija kritis izmisumā, bija nodevies viskija dzeršanai un tusiņiem un vienā tādā tusiņā sastapis meiteni, kura sniegusi aizmiršanos. Sāpīgi, bet domāju, ja jau reiz viņa neatlaidība reiz nostrādāja, ka nostrādās arī manējā, es biju gatava gaidīt gadiem, neuzdot jautājumus, kas notiek ar to otro un viņu, gaidīt, kamēr, viņš izdarīs izvēli, izvēloties mani. Bet viņš tā arī nekad neizvēlējās mani, neizvēlējās arī to otru. Mēs mēdzām satikties vēl vairākus ( desmit) gadus - sākumā reizi nedēļā, tad reizi mēnesī, tad reizi divos, reizi pusgadā..līdz es apprecējos ar pirmo, kas piedāvājās.
Ak , jā pēc augstskolas beigšanas es sāku strādāt Rīgā- tuvāk Mārim. Nostrādāju Rīgā 8 gadus. Laulības dzīve, protams, nebija veiksmīga un tās laikā atklāju, ka esmu neauglīga. Izdarīju operāciju, kas varētu palīdzēt tikt pie bēbja, bet es netiku. Izsķīros. Pametu visu, ierados UK,kur dzīvoju vēljoprojām... |
SoulOil: Mjaa, ja ne gluzhi skumjsh staasts, tad neko prieciigs tomeer tas nav, bet .cerams, ka daudzas citas shiten to izlasot maacisiies arii no citu kljuudama un ne tikai gaidiis kad apshas uzkaaps uz tiem pashiem graabekljuiem, uz kuriem Tev dziivee ir naacies kaapt ...
Bet to ka sameera skaudri un bez izpushkjumiem un sameeraa pshkritiski esi uzrakstiijusi - par to Tev viens liels zhetons no manis ! ;) #1 2011-08-29 18:26
Sancha30: prieks, ka kādam bija laiks izlasīt. #2 2011-08-29 18:47
Specs69: Sanča.
Kad iemanies salikt visu pa plauktiņiem kā te uzrakstīt, tad - tad viss būs labi. #3 2011-08-29 19:01
Eheeeeei: Skatoties Tavus albumus, nevaru Tevi iedomāties nesimpātisku... tas viens.....
Un vēl novēlu Tev- lai izdodas :) gan jau Tu pati zini, vai vēlies cerēt un gaidīt, vai esi atvērta kam citam.... bet jebkurā gadījumā- esi pelnījusi būt laimīga ;) #4 2011-08-29 19:08
Sancha30: paldies, jaukā :) #5 2011-08-29 19:15
wassabi: Nu tev gan bēdīgu biogrāfiju sanāca uzdrukāt,
gan jev būs labi ievelc gaisu un paskaties cik smuki riņķī.
Medicīna milzu soļiem skrien uz priekšu nedzīvojam taču mežā.
Ko nevar šogad salabot, to varēs pēc laika.
Noteikti ka tiksi pie bēbīšiem. #6 2011-09-14 02:58
Sancha30: nebūtu slikti, ja tā notiktu . #7 2011-09-15 19:32
Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
Solara karte (6)
Vai kads zin, ko var sagaidit no gada Solārās prognozes, ja
1. vienaa gadaa septitajaa laulibu, partnerattiecibu ...
|
