|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Demians, 28-08-2011 12:30 |
|
63 |
Par uzvalkiem...un, lūk, es vakar sēžu krogā pie letes un pienāk man tas cilvēks. Viņš izskatās pēc miesassarga - uzvalkā, īsi nofrizēts, ar to aparātiņu pie auss. Viņš kaut ko man saka, bet, jēziņ, es esmu tā pielējies ka nesaprotu pat, kādā valodā viņš runā. Viņš runā aizvien uzstājīgākā tonī, lēnām piesarkdams, es truli blenžu uz viņu un muļķīgi raustu plecus. Beidzot man pielec, ka viņš grib, lai es ar viņu dotos kaut kāda iemesla dēļ laukā, uz autostāvvietu. Es saku, ka ne velna, lai viņš iet ieskrieties, viņš pat nav stādījies priekšā. Un tad tas bullītis saķer mani aiz rokas un uzrauj kājās. Spēku apmērs nav salīdzināms un tomēr es izrauju savu roku no viņa tvēriena un pagrūžu viņu nost. Tas viņu pamatīgi satracina un es paķeru no letes savu neizdzerto glāzi, lai būtu vismaz kaut kas, ko triekt pret viņa galvu, ja viņš nolems palaist rokas. Piesteidzas manāmi satraukts bārmenis un kaut ko mums abiem klaigā, bet es atkal nesaprotu ne vārda, asinis šalc galvā, stāvu sastindzis kā idiots ar to glāzi rokā un skatos uz bullīti gaidot kādu kustību. Un tad krogā ienāk vēl viens tāds pats - uzvalkā, īsi apcirpts, ar aparātiņu pie auss, tikai vēl nedaudz biedējošāks un aiz viņa pāris policistu kungi. Ir noticis kāds pārpratums, bet tagad tas jau ir atrisināts un vainīgais noķerts un viss ir ok - tā es saprotu, kaut gan joprojām galvā šalc jūra. Mans uzvalkotais "draugs" atslābst un dodas ar savējiem prom, es nolieku atpakaļ glāzi un trīcošiem pirkstiem aizsmēķēju. Bārmenis aizrāda, ka te nepīpē, bet tādā ļoti draudzīgā, čomiskā tonī un es atvainojos un dodos prom.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
