GLEZNA

GLEZNA

Viņš pēkšņi... Tas patiešām notika pēkšņi. Stāvēdams pie kādas grāmatnīcas loga, viņš aplūkoja van Goga gleznu krājumu un pēkšņi saprata, kas tas ir — glezna. Tas, protams, bija van Goga darbu reprodukciju krājums. Taču šajās reprodukcijās viņš svaigi izjuta dabu.

Aizraušanās ar šīm gleznām atsvaidzināja viņa uztveri. Kopš kāda laika viņš sāka pievērst vērīgu uzmanību koku zaru izvijumiem un sievietes vaigu apaļīgumam.

Kādā lietainā rudens mijkrēslī viņš iegāja ārpilsētas dzelzceļa viaduktā. Viadukta pretējā pusē pie uzbēruma stāvēja pajūgs. Paejot tam garām, viņš juta, ka kāds pirms viņa ir gājis pa šo ceļu. Kas? Viņam pat nevajadzēja sev to jautāt. Viņa divdesmittrīsgadīgajā dvēselē šo skumji vientuļo ainu ar caururbjošu, asu skatu vēroja holandietis ar nogrieztu ausi, garu pīpi zobos...

Vai jums patīk Van Goga gleznas? Kā "kas ir Van Gogs"? Nu vismaz skolā taču mācīja. Ne? Nu, tas ir tā ka Pikaso, tikai vēl labāk. Pikaso jau nu noteikti zini, vel filma bija par viņu un automašīnu arī sauc tāda vārdā. Nu labi, pameklē gūglā. Savukārt visi tie, kas ir pazīstami ar Vincenta slavenajiem darbiem, var sākt uztraukties - viņa darbus ir iecienījušas arī bites! Londonas universitāte veikusi eksperimentu ar bitēm, kuras nekad nav dzīvojušas brīvā dabā un nav redzējušas īstas puķes. Šīm bitēm tika atradītas vairākas gleznas un tad novērota to uzvedība. Novērojumu rezultāts bija tāds, ka bitēm visvairāk ir patikusi Van Goga glezna "Saulespuķes". Tieši par šo gleznu bites izrādījušas vislielāko interesi un visvairāk reižu nolaidušās uz tās. Ko no tā visa var secināt? Pirmkārt, bitēm ir kāds iedzimts instinkts kas tās pievelk pie puķēm. Otrkārt, Van Gogs pratis uzgleznot perfektu gleznu ar maksimāli dabīgam krāsām. Un treškārt, profesoriem Londonas universitātē ir drausmīgi garlaicīga dzīve...