Dienasgrāmatas (blogi)

Kuminjsh, 11-08-2011 21:01		10 159
... Bēres jau vispār nav nekāds jautrais pasākums, bet šīs man bija smagas īpaši. Lai gan tas nebija nekāds rads vai tuvinieks. Tikai labs draugs, un tad īsu brīdi - kamēr viņa labākais draugs bija mans mīļotais puisis. Un tas bija sen. 35 gadi. Diabēts. Pie zārka es negāju, es nekad neskatos uz tiem, kas miruši jauni, jo nāve padara skaistus tikai sirmgalvjus - izlīdzina vaibstus un ieliek tādu kā smaidu vaigā. Jaunos es gribu paturēt atmiņā dzīvus - viņu smaidus, acu skatienu, smieklus. Un vēl, kad kāds nomirst tik jauns, man allaž jādomā - vai es nevarēju rīkoties kaut kā tā, lai šo bēru nebūtu? Vismaz tik ātri ne... Lai Tev tur labi, Ivčik! Un piedod, ja kādreiz kas nebija tā...

Komentāri

Balonka: Nevarēji gan... [piesēž Kūmam blakus un klusiņām paspiež ķepu]

2011-08-11 21:12

Kuminjsh: Eh, nezinu, nezinu... Iešu, ka nu kaut ko iedzeršu, jo šitas viss baisi spiež uz smadzenēm - drausmīgs nogurums, bet aizmigt nezi vai varēšu...
Un IS noteikti ir 100x grūtāk, viņš izrādās gandrīz līdz pēdējai minūtei ir pie gultas sēdējis...

2011-08-11 21:25

Tessa: . /apkjeriens/

2011-08-11 21:15

Kuminjsh: Paldies.

2011-08-11 21:25

laukroze: skumji, parasti jau saka , ka labākie no mums aiziet ātrāk, līdzjūtība..:(

2011-08-11 21:25

Balonka: Skaidrs, ka tā...
:*

2011-08-11 21:28

dorianna: ..lai vieglas smiltis Ivčikam, neskumsti, viņam tur noteikti ir labi!

2011-08-11 21:31

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.