|
...šonakt... ..šonakt mana dvēsele raudāja kristāla asarām sausām.. Kāds manā ziedu pļavā bradājies Smagām un nesaudzīgām kājām.
Vēju saucu, lai mani aiznes Uz jaunu un ziedošu pļavu,- Lai dvēsele šķīstās balta, Lai gars vēl stiprāks top.
Vējš šoreiz nedzirdēja,- Gulēja ziedu gultā baltā.. Sajutu- eņģeļa pieskāriens viegls- Solījums Vēju modināt..
Vējš ātrāk par domām trauca, Pilnu riekšavu līdzi nesdams, Smaidot pie kājām izbēra Sniegotus pļavas ziedus..
Tie manu asaru kristāli Sniegoti balti un tīri. Tie mani pļavu ziedi, Jaunajā pļavā plūkti.
14.11.07.
|