Dzīves realitāte un no tās izrietošā prātuļošana

Dzīves realitāte: pie ev.lut. Jēzus baznīcas Jēzusbaznīcas ielā jau kādu laiku nedēļu dzīvo bomzis - krūmiņos guļ, ir savilcis kaut kādas savas mantas, utt. Tas ir tieši blakus baznīcas ieejas durvīm. Un blakus diezgan pamatīgai viesnīcai.

Prātuļošana:

1. (Liriskā daļa) Cik simboliski! Cilvēks guļ uz ielas, pie baznīcas durvīm. Uz baznīcu nāk jaunieši, padzied dziesmiņas, un aiziet. Nāk cilvēki uz dievkalpojumu, un aiziet. Bet cilvēks, par kuru Jēzus ir teicis, ka viņš līdz pat laiku beigām būs kopā ar mums katrā nabagā - guļ turpat pie durvīm, un visi viņam pārkāpj pāri!! Un ārzemnieki, kas piemājo tai viesnīcā, to redz. Es iedomājos, ka atbrauc kaut kādi musulmaņi, un ko viņi padomā, par kristiešiem? :)

2. (Liriski - praktiskā daļa). A kāpēc tas MANI uztrauc?? Tā nav manas draudzes baznīca, es neesmu luterāne, es vispār šajā sakarā spirināšos pretī un teikšu, ka neesu kristiete. Es tikai tur eju garām - 7 rītā uz darbu, un ap 10 vakarā no darba. Ok, labi, mani tas uztrauc. Ja man reāli gribētos viņam palīdzēt, man būtu ar viņu jārunā?? jādod naud?? jāiebaro inde un jāļauj mierīgi nomirt?? jāuzdāvina puķi?? Kas viņam būtu tas labākais?? Acīmredzot, nu pavisam godīgi - vienkārši gribas viņu novākt no acīm?? Lai nemētājas, netraucē?? Kur tad ir jāzvana?? Kam jāziņo?? Vai ir kāda organizācija reāli ņemas ar tādiem cilvēkiem?? Un ko viņi ar viņiem dara/ir tiesīgi darīt?? Aizmirst, un iet pa citu ceļu - paliks aukstāks, pats aizvāksies??

3. (Pavisam praktiskā daļa). Nu tad - kur zvanīt, lai paziņotu par viņu?? Vai ko viņam teikt, kur viņš var kaut kā cilvēcīgāk iekārtoties??

(bla bla bla daļa, latviete vidējā želojas par to, cik viss ir slikti) Zin, labāk tomēr nē, citādi jau aizprātuļojos līdz vidējam Delfu komentētājam, utt. Pagaidām pietiks.