Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Sev līdzi nolietotās ēnas

Paņemot,

Es gaidu nakti atnākot,

Kad varēšu es savas slāpes

Nē, ne jau vīnā,

Bet Tevī remdēt,

Tavus skūpstus,

Bez liekām ēnām malkojot.

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Es vēlos atkal kuģis būt,

Kas Tevī, tā kā jūrā,

Ar visu savu ēnu

Grimst