reāla dzejniece :D :P

Tātad tā,kā šeit ir ļoti populāri rakstīt dzeju cilvēkiem,kuriem ,nu teiksim tā, maz no dzejošanas talanta...Tad nu es (neskatoties,ka šodien nav iedvesma dzejot) ar kaut ko uzmurgošu :D

Mersīts man ir melnā krāsā,

Labi braukt pat laikā vēsā;

Tālus ceļus...līkločus,

Tas pievārē kā sīkumus.

Un ,ja kāds to apdzīt taisās,

Mersīts taurē "Ko te maisās?"

Tūlīt grīdā gāze spiesta,

Lai ārā tiktu no šī miesta. :D

Un tagad kāds pavecs dzejojums...rakstot biju reāli dusmīga :D

Gribu Tevi miltos malt,

Un pa ģīmi tieši kraut;

Lai vairs nestātos man ceļā,

Melus nebārstītu sejā.

Ceru tagad glaimīgs jūties,

Un kā uzpūtenis pūties;

Taču šadā Tavā brīvē,

Diez vai laimīgs būsi dzīvē :P