ApburtāLai izbristu rasotās pļavas,
Es apaušu dzegužkurpes.
Lai atrastu naktsvijoli,
Es aizdegšu saulessveces,
Cauri vīgriežu kupenām brienot,
Redzu,bureni-zirenklieni!
Tā raspodiņā zaļā, jauc
Mīlas dzēriena dziru.
Vai palūgt man malku no dziras,
No mīlas,kas domāta citai,
Vai pacelties pāri tam visam,
Un saglabāt dvēseli tīru.
Tik tīru, kā avota ūdens,
Kā rītausmas blāzma pie debess,
Un justies tad gandarītai,
Ka visam tam tikusi pāri.
Lai nokrīt man dzegužkurpes,
Lai saplīst vijoles stīgas,
Lai izdziest saulessveces,
Es esmu - atpestīta!
(Dzejolis tapis !999.27.06. Narda) |
