Viedais cilvēks

Reiz cilvēks devās uz pilsētu pie viedā cilvēka. Izradās, ka viņš dzīvo pilsētas nomalē ļoti nabadzīgi. Viņa mitnē nebija nekā izņemot gultas un galda ar grāmatu kaudzēm. Tur sēdēja cilvēks un cītīgi lasīja.

Viesis viņam vaicāja:

– Jūs meklējat mani , – paskaidroja vecītis . – Kas jūs tik ļoti izbrīnīja ?

– Es nesaprotu. Jūs esat viedais cilvēks, kam ir daudz sekotāju. Jūsu vārdu pazīst ikviens jūsu valstī. Jums būtu jādzīvo pilī !

– Bet kur dzīvojat jūs ? – pajautāja vecītis.

– Es dzīvoju lielā pilī .

– Un kā jūs pelnat naudu ?

Viesis pastāstīja vecītim, ka viņš ir tirgotājs un divas reizes gadā brauc uz lielpilsētu pēc precēm, ko pēc tam iztirgo vietējiem. Vecītis uzmanīgi noklausījās viņa stāstu, tad painteresējās, - kur viesis apstājas braucot uz lielpilsētu ?

– Nelielās viesnīcas mazajā numurā , – teica viesis .

– Ja kāds apmeklētu jūs tajā vietā, viņs noteikti jums pajautātu: "Kāpēc jūs, liels cilvēks būdams, dzīvojat tik nabadzīgajā numurā ?» Un jūs varētu viņam atbildēt, ka patiesībā jūs te esat garām braucot un uz neilgu laiku, ka te ir viss, kas jums ir nepieciešams. Jūs varētu piedāvāt viņam atbraukt pie jums uz jūsu īstajām mājām, jo tās ir pavisa citas.

Tas pats attiecas arī uz mani , - teica viedais cilvēks, - es te esmu tikai garām braucot. Šī materiālā pasaule ir tikai ceļš. Manas īstās mājas izskatās pavisam savādāk. Nāciet uz manu garīgo pasauli un jūs redzēsies, ka es dzīvoju pilī.