|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Hiroshima, 04-07-2011 19:45 |
|
53 |
Reiz.Tu ienāc istabā, uzdzēs gaismu, es sēžu uz gultas un gaidu... Tu paskaties uz mani un norūc - daudz darba! Es jau neko nesaku, es neko neprasu, es vienkārši lasu Tevi kā atvērtu grāmatu..
Labi.
Nākošajā rītā Tu ieej dušā un uzspiežot atvadu buču man uz pieres nosaki - būšu vēlu! Un neatskatoties, kā senāk, Tu aizej, tik smaržas virpulis uzvirmo gaisā.
Es zinu, es visu zinu, bet tāda es esmu. Es mīlu vienreiz.
Vakarā Tu atnāc mājās, esmu nedaudz pārdomājusi un beidzot vēlos saņemt atbildes... Dažas.
Jautāju Tev: "Kāpēc Tu tā...?"
Tu nepaskatoties uz mani atbildi - "Tāpēc, ka Tevis ir par daudz, par daudz visur!"
Es apsēžos un iegrimstu domās... Manis par daudz, manis par daudz... Kā tas var būt...
Izlemju savu turpmāko rīcību.
No rīta pēc brokastīm es piezvanu pārvadātājiem un palūdzu izvest visas manas mantas no dzīvokļa, aiz sevis es aizveru durvis. Gandarīta par sevi. Būt labai neatmaksājas.
Ielecu mašīnā un dodos uz savu jauno mitekli. Man Tev nav nekas jāpaskaidro.
Paiet nedēļa, divas, es jūtos aizvien laimīgāka un saprotu savas pieļautās kļūdas.
Manis vairs nav par daudz!
Un Tevis vairs nav par maz. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
