viedas at(D)ziņas

• Runā, ka slimība esot jāizguļ, bet šitā gulēt teju trešo dienu - tur jau trakam jāpaliek! Vienīgais labums, ka ēst neko daudz negribas, pamatīgi izsvīst visas maliņas (ko var gribēt - ārā atkal karsti, pašai temp.) un drēbes kļūst arvien lielākas un lielākas (par vienu izmēru noteikti). Kazi, drīz šitā atgūšu savu jaunīb`sdienu formu?
• Vispār priecājos, ka esmu saķērusi tikai iesnas, jo tas nozīmē, ka jau pēc pāris dienām būšu pilnībā atkal uz strīpas un varēšu turpināt baudīt vasaru. Labs miegs, daudz tējas, pozitīvas domas un mazliet mīlestības, galvenokārt pašai pret sevi, - tas ir pats galvenais, kas vajadzīgs, lai izveseļotos.
• Cik labi, ka atgriezusies saule! Un, ejot uz veikalu, var noslēpties aiz saulesbrillēm, lai neviens neredz iekaisušās acis un pat nenojauš, kas slēpjas aiz tā sarkanā (no iesnām, tikai no iesnām) deguna...
• Vietējās tantiņas (tepat pie mājas) jau tirgo mellenes un arī ķiršus... nu, var saēsties ne tikai zemenes (daru to jau kuro dienu), bet arī citas ogas, tādējādi uzņemot pamatīgu vitamīnu devu.
• Dabas enerģija un spēks ir neizsmeļami. Vajag tikai mācēt paņemt. Kad organismam izsīkst visas rezerves, daba arvien palīdz uzlādēt baterijas (koki, jūra, pastaigas... dajebkas), vajag tikai palūgt. Un pateikt arī paldies, protams!
• Cilvēks ir daudz stiprāks, nekā viņš domā. Un slimība tikai liek uz brīdi apstāties lielajā dzīves skrējienā. Tā ir iespēja padomāt ne tik daudz par sekām, kā par cēloņiem. Un tā ir iespēja beidzot pievērst uzmanību pašam sev. Ar ticību, cerību, mīlestību, tā teikt!