Vīrieša acīm...

Jūs viens uz otru paskatījāties...
Pavisam īsā brīdī tu pamanīji, ka viņai ir kārdinošas, vidēja izmēra krūtis, viņas gurni ir sievišķīgi, bet viņas acīs – skumjas...

Tavs „īsais brīdis” ievilkās līdz viņas trīs acu skatieniem uz tavu pusi, pēc tam viņa novērsās...
Pasūtīja kafiju.

Aizsmēķēja cigareti.

Rokas viņai arī ir skaitas – konstatēja tavas smadzenes – gari pirksti, kopti nagi.

Šīs rokas vajag skūpsīt uz plaukstām, bet pēc tam...

Situācija bija kārdinoša...

O, jā...

Cik gan viegli tagad ir vienkārši pienākt klāt un apvīt viņu ar atraisoši-korekto, bet banālo runu...

Pāris komplimenti un sūkstīšanos par vientulību...

Vienkāršāks par vienkāršu transformēt šī restorāna sabiedrību no „es un es” uz „es un tu” –

pārsēsties pie viņas galdiņa, kaut ko pasūtīt, pajokot, sasmīdināt viņu līdz zvaniņiem balsī...

Iedzert par iepazīšanos, pajautāt viņu par darbiem un pēc tam par to parunāt.

Protams, pavadīt viņu līdz mājām vai vismaz iesēdināt taksī...

Pajautāt viņas telefona numuru...

Būt neatlaidīgam, kaislīgam un trakam...

Pazvanīt pēc 15 minūtēm, sarunāt nākamo tikšanos...

Uzaicināt viņu uz kino, teātri, restorānu...

Pēc tam visu vakaru izlikties, ka izņemot viņu neviena uz pasaules vairs neeksistē...

Būt vieglam, uzmanīgam un smieklīgam...

Tajā pašā naktī mīlēties ar viņu...

Un nākamajā dienā...

Un nākamajā...

Un tā līdz brīdim, kamēr viņas sejā neparādīsies muļķīga izteiksme... LAIME

Bet pēc tam...

Sekss ar viņu vairs nebūs tik spilgts...

Viņai parādīsies trūkumi...

Tev – problēmas darbā...

Tu priekš viņas būsi mūžīgi aizņemts...

Viņai gribēsies noteiktību...

Tu gribēsi brīvību...

Skumīgi tas viss...

Tāpēc...

Tu palūdzi rēķinu, samaksāji un izgāji ārā...