![]() | |||
|
|
Iepazīsties
370 lietotāji on-line
88 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
Auguste: nu, man domāt, nonākot pie atziņām pie šādām atziņām, ir brīnišķīga iespēja spert to noklusēto pirmo soli.. ;) Domāt, ka nekas nav labojams/tā bija vienīgā iespēja u.tml. ir sevis iedzīšana stūrī. Un ilūzijās.
šitās lietas jānoskaidro nevis pašapcerē, bet sarunā. Skaidrs, jo ilgāks noilgums, jo mazāk izredžu uz happy end, bet pat saņemot atbildi `par vēlu`, tas viss iegūst pozitīvo pievienoto vērtību - tā ir reāla mācību stunda, lai izvairītos no tādiem pārpratumiem nākotnē.. un vēl, viennozīmīgi piekrītu lauku iedzīvotajām ar ciparu 10 :) - viss patiešām notiek uz labu. Jautājums, tikai vai/ un kad mēs to apjēdzam ;) #5 2011-06-10 17:30 amazone25: Tās nav atziņas, tas ir situācijas apraksts..
Un es neesmu pārliecinata, ka vispār ir vajadzīgs Happy end... #6 2011-06-10 17:33 Auguste: Ā, :) Nu, man šitas pēc atziņas izskatījās ;) - "Abi klusēja, gaidot brīnumu, kas nenotika. Brīnums nerodas ne no kā. To rada cilvēks. "
Ai, zini, vienkārši norezonēja ar kaut ko līdzīgu iz savas pieredzes. Ar nepieklājīgi ilgi pavadītu laiku `cerot uz brīnumu` un patiesībā ilgi krātu aizvainojumu un visādām citām neforšām lietām, kas tādās situācijās gribi negribi notiekās. Baigi svētīgi bija, kad beidzot saņēmāmies un izrunājām to visu. Nebija happy ends klasiskajā izpratnē, bet bijia ļoti vērtīgi. #7 2011-06-10 17:51
Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. | ||||||||