Skaitīšu līdz trīs,

Un, kad es nonākšu līdz trīs,

Es tikai Tevi mīlēt turpināšu.

Nu ja, Tu diezvai noticēsi tam,

Jo juti vienmēr, ka biji viena,

No tām trim,

Kas ļāva sajust to,

Kas pasauli šo iekrāso,

Un nu es saku,

Ka tieši Tevi, ne tās divas,

Es mīlēt turpināšu.

Ak ko nu, tiešām

Pārliecināt,

Ka divas tās es vakar sevī apglabāju,

Ne vairs man slavas vajg,

Ne garu kāju,

Vien sirdij savai

Īstu māju.

Tu drīksti neticēt,

Bet es jau skaitu...