Dienasgrāmatas (blogi)

Debesumanna, 31-05-2011 02:03

3 40

pasaka par papīru

Pasaka par papīru

Reiz dzīvoja papīrs. Balts un ļoti labas kvalitātes. Augstākā labuma papīrs. Visvairāk par visu tas vēlējās draudzēties ar naudas spiežamo mašīnu. Tas kāroja nokļūt siltā vietiņā, lai visi to mīlētu, gribēja visiem izpatikt. Papīrs pēc dabas bija ļoti draudzīgs, tam patika jautras kompānijas un ceļot no rokas rokā.

Papīrs dzīvoja bankā, bet tā lielākā vēlēšanās bija nonākt naudas spiestuvē, par kuru bija tik daudz dzirdējis. Viņš bija iedomājies, ja izdotos sadraudzēties (un draudzēties viņs prata ļoti) ar naudas mašīnu, viņš kļūtu varens un iekārojams, nevis aizmirsts kaut kur bankas sekretārā guļam pēdēja atvikltnē.

Taču kadu dienu papīra plāni izjuka. Tas gandrīz aizgaja bojā. Cilvēki to vēlējās atdot konfekšu ietinamo papīru fabrikai. Papīrs sadumpojās pret šādu rīcību, tā bija tāda netaisnība: viņam, godprātīgam bankas ierēdnim tagad draudzēties ar lipīgām karamelēm un pārcukorātām ledenēm! Tas bija kaut kas par traku! Pilnīgi nepieņemami viņam likās klausīties konfekšu sīrupsaldajās balsīs.

Un tā papīrs ļāvās vēja pūsmai un nonāca uz ielas. Tur tas gulēja, nedaudz zaudējis savu balto krāsu, nedaudz izmircis lietū, un jutās pagalam iznīcināts. Viņš domāja, nu ir beigas karjerai ar naudas spiestuvi, nu ir sakāve, nekam viņš vairs nav derīgs.

Bet garām gāja kāds vīrs, tas pacēla papīru, izņēma pildspalvu un rakstīja. Papīrs sadusmojās, tam likās, nu ir īstās beigas, ka tāds aprakstīts vairs nebūs naudas spiestuvei vajadzīgs. Vīrs ilgi un ilgi rakstīja, un jo ilgāk rakstīja, jo papīrs mierīgāks kļuva. Tas vairs neuztraucās, jo redzēja vīru smaidām. Tad vīrs papīru iemeta pastakastītē, no kuras to izņēma kāda skaista sieviete. Vīrs bija uzrakstījis visskaistāko mīlestības vēstuli, un papīrs jutās ļoti lepns, ka nes uz sevis pašus skaistākos vārdus. Tā papīrs atrada savu pielietojumu šajā dzīvē un kļuva vēl mīļāks par naudu.

Dzeja

citi ieraksti Debesumanna d-grāmatā

Komentāri

H2O: Nekas nav mainījies.Miesa ir jūtīga, tai jāēd un jāelpo skābeklis, jāguļ, tai ir plāna āda un tūliņ - asinis, tai ir pamatīgs zobu un nagu krājums, kauli tai trausli , kuslas locītavas , vēl trauslāka sirds. Dzīvojot viss tas ir jāpatur vērā.Nekas jau nav mainījies .Miesa trīc tāpat kā trīcējusi pirms Romas dibināšanas un pēc tās nodedzināšanas, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā gadsimtā pirms Kristus un pēc.Viss turpinās, tikai Zeme nu mazāka un viss ,kas notiek , ir tepat otrpus sienas.Pilnīgi nekas nav mainījies - vairāk vai mazāk apdzīvotos gadsimtos , tikai cilvēku tagad vairāk un līdzās agrākiem nodarījumiem radušies jauni, īsteni, iestāstīti, acumirklīgi vai it nekādi, taču kliedziens ,ar kādu miesa uzņemas atbildību par tiem - bijis , ir, vienmēr būs nevainīgo kliedziens, kā liecina diapazons un tonalitāte , mūžīgi mūžos. Nekas jau nav mainījies , ja nu vienīgi manieres ,ceremonijas , dejas.Taču rokas ceļas tāpat - aizsegt galvu.Šajos apstākļos ir dvēsele, zūd, atkal atgriežās , nāk klāt un bēg projām, sveša sev pati un netverama, te tic , te apšauba , ka pati pastāv, kur pretīm miesa ir un ir , ir un nav tai kur slēpties spoguļos...Tur tai ir pašai savas darīšanas , pašai sava neartikulēta drūzmēšanās vestibilos, stacijās, sporta tribīnēs , demonstrācijās, neskaitāmās ielu, stāvu un sienu aizrobežās.Universālveikalos tā steidzas garām uz mūžiem līdzīgā, miesām, meklēdama pirkt jaunu dzīvi.

Miks

2014-06-14 00:22

Debesumanna: izlietu ūdeni vairs nesasmelsi

2014-06-14 00:28

H2O: Viss plūst - viss mainās :))

2014-06-14 00:31

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.