Dienasgrāmatas (blogi)

Milestiba, 26-05-2011 22:29

7 47

Kāpēc?

Bieži mēs aizdomājamies par veselību, kad tās vairs nav.

Par mīļoto, kad tas jau prom.

Par dzīvi, kad tā iet uz beigām.

Kāpēc?

Tā notiek, jo cilvēks sev nav pirmā vietā, viņam liekas, ka darbs, draugi un paziņas - ir svarīgāki par viņu, viņa veselību un viņa vēlmēm.

Jo TIKAI TAD, kad cilvēkam ir ĻOTI SLIKTI, viss, izņemot viņu pašu, aiziet otrā plānā, un izlīdzinās prioritātes.

Tikai TAD cilvēks aizdomājas par sevi, par to, kas viņš ir un priekš kam, un sāk dzīvot sev. Jo mēs peidzimstam vieni un mirstam vieni un mums, patiesībā, izņemot mūs pašus, neviena cita nav. Mēs nespējam dzīvot citiem, ja nespējam dzīvot sev.

Dzīvojot sev, mums rodas patiesa vēlēšanās ar to dalīties.

Patīk!

Idejas un impresijas

citi ieraksti Milestiba d-grāmatā

Komentāri

lykke: Viss būs labi! :))

2011-05-26 22:35

Milestiba: Viss IR labi !

2011-05-26 22:51

fiffaaC: Aga, BUUS :DDD /apreecas/

2011-05-26 22:42

snamlet: Vai tas, ka es un visi citi no oho, dalās savā pieredzē, viedokļos, domās u.tt. nozīmē, ka beidzot dzīvojam mēs paši sev?

2011-05-26 23:14

Milestiba: Domāju, ka nē. Dalīties vēl nenozīmē dzīvot sev. Toties - saprast sevi labāk - to gan nozīmē.

2011-05-27 09:33

snamlet: Priecājos, ka mums ir līdzīgs skatījums par sevi. Tikai gribētu papildināt, ka dalīties nozīmē ne tikai sevi labāk saprast, bet arī kļūt pašiem labākiem un, varbūt, palīdzēt arī citiem.

2011-05-27 10:27

Milestiba: Sievietei, lai saprastu sevi, ir jārunā. Tikai runājot viņa saprot, ko patiešām jūt. Vīrietim, lai saprastu sevi, jābūt vienatnē ar savām domām.
Ja cilvēks ir laimīgs, - viņam VISS ir, un vēlēšanās dalīties viņam ir dabiska - ne tāpēc, ka VAJAG palīdzēt citiem, bet tāpēc, ka gribās :)

2011-05-27 10:55

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.