|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Praulina, 23-05-2011 22:11 |
|
4 32 |
Kāds reiz izteicis manas domasKāpēc cilvēki tik ļoti jaucas ar to mīlestību? Ne viņi definīciju var noskaidrot, ne viņi to atpazīst ikdienā, bet piedevām visam tajās reizēs, kad mīlestība ir tepat blakus, tepat uz sliekšņa, viņš nobīstas. Kāpēc? Tāpēc, ka mīlestība ir vēl biedējošāka par nāvi. Nomirstot mēs zaudējam vienīgi savu ķermeni, bet iemīloties - zaudējam gan prātu, gan savu ego. Mīlestība izšķīdina mani kā personību, tās vietā no divām personībām sanāk viens vesels. Un tas ir tik biedējoši!! Kas tad nu? Manis vairs nebūs? Ne mans skaidrais prāts, ne mans ideālais raksturs, ne mans pasaules uzskats, ne mani pareizie principi! Tas viss pazūd - tikai tāpēc, lai pilnībā saplūstu ar savas mīlas objektu. Ne katrs uzdrošinās. Jo - bail, vēl vairāk kā no nāves. Tā vietā mīlestību aizvieto ar seksu, pieķeršanos, laulību un vēl nez ko citu. Tā vietā, lai pilnībā atdotos mīlestībai, cilvēks par to raksta dzejoļus, dzied dziesmas, uzņem sirdi plosošas filmas, bet - vienmēr turas drošā attālumā no tās. |
feja77: Pareizi!
Viela pārdomām.... #1 2011-05-23 22:22
snamlet: Mīlestībā nevar tikai ņemt, bet ir ļoti daudz jādod pretī, jādod pretī sevi visu un no tā daudziem cilvēkiem ir bail, aizmirstot, ka mīlēstībā kļūsti divkārt bagāts! #3 2011-05-23 22:42
laukroze: tad jau tās varētu nosaukt par bailēm izbaudīt dzīvi uz pilnu klapi!:) #4 2011-05-23 22:45
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
