|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| UzminiiNu, 20-05-2011 03:08 |
|
78 |
Meitene kastē.Dienasgrāmatas domātas skaistām un foršām lietām.Laikam ne manējā...šobrid noskatijos dokumentālo filmu.
Hmm kadreiz nedomāju ka manas mīļākās grāmatas storijs varētu ilgt vairāk kā 7 gadus reālajā dzīvē.Ne ar šādu precizitāti...
20 gadīga jauna meitene stopē pie draugiem uz viņu dzimšanas dienas partiju. Šis jau ir 3 ais auto kuru meitene nostopē. Šoferis jauns vīrietis kopā ar sievu un viņu 8 menešus veco mazuli.Brauciena laikā ļoti jocīgi, šķiet ka visu ceļu vīrietis spogulī uz viņu skatās un iečeko.Šermulīgi un mazliet pretīgi, bēt nesūdzas, jo cilvēki itkā ārēji liekas ikdienišķi un tomer bija tik laipni ka paņēma viņu stopējot.Ieturot pauzi garajam braucienam degvielas uzpildes stacijā meitenepārdomāja šo neerto situāciju ka īsti kautkas nav lāga ar tiem cilvēkiem.Stulbas iedomas...
Šī ir pēdējā reize kad viņa var izbēgt savus mocītājus.
Esot atpakaļ ar viņiem ceļā auto nekurienes vidū tika apstādināts.Sieviete ar bērnu izkāpa no auto.Viņai ar vīru bija noruna, viņa varēšot dabūt bērnu ja viņbam pašam būs sava seksa verdzene..Vīrietis uzleca viņai virsū ar nazi pie rīkles liekot darīt ko saka ja vēlas palikt dzīva.
Viņas galva tika ievietota īpaši izveidotā kastē, kas noslāpēja viņas kliedzienus un liedza redzēt apkārt notiekošo.Nākamos gadus viņa tika spidzinata, pazemota, mocita un izvarota...uzglabājot īpašā kastē zem laulātā pāra gultas.Viņai tika ieskaidrots ka eksistē "Kompānija", kas gadijuma ja viņa mēģinās izbēgt viņas ģimenes dzīvība tiks apdraudēta. Šīs bailes par citiem lika viņai nemēģināt bēgt un paciest turpmākās mocības ar cerību ja viņa uzvedīsies kā nākas pret viņu izturēsies mazliet labāk. Ar laiku viņa izpelnījās iespēju iziet laukā, strādāt dārzā vai skriet krosu.Un viņa nemeģināja izbēgt mocitājus.Katru vakaru atgriezās atpakaļ zem matrača savā kastē.
Līdz kādu dienu viņai šī brīvība atkal uz ilgu laiku tika liegta.Uz 2 gadiem...
Pārsteidzoši "Kompānija" bija izlēmusi ka viņa drīkst sameklēt sev darbu.Vņa uzsāka darbu vietējā hostelī.Ne gluži ka "Kompānijas" nopelns tas būtu.Ģimenē uzradās 2 bērns un bija pašvaki ar naudām priekš visiem.
Vardarbīgas dusmas un tieksme spīdzināt skāra ne tikai ķīlnieci.Arvien biežāk sieva izcieta to pašu, kamēr ķilnice baudīja labāku attieksmi.Vīrs bija izdomājis ka ķilniece varētu kļūt par otro sievu un nākotnē takā varētu sagādāt vēl 4 verdzenes.
Kādu dienu nolaupītāja sieva ieradās pie viņas uz darbu un paziņoja ka jābēg prom kamēr nav par vēlu.Ka šis cilvēks nav "Kompānijas" darbinieks...no šī brīža maniaka, spīdzinātāja dzīve nebija vairs tik laba.Kad pēc 7 gadu mocībām viņa zvanija lai paziņotu ka vairāk nekad neatgriezīsies, spīdzinātājs izplūda asarās un šņukstēja kā mazs bērns...viņa nolika klausulu un aizbrauca...
Viņam piešķira 104 gadu cietuma sodu...Sieva tika atbrivota no ieslodzījuma sniedzot liecību pret viņas vīru. Kādēļ viņa jau agrāk pirms 7 gadiem to nepateica ka "Kompānija" nemaz neeksistē, viņa nekad nav varējusi pajautāt.
Patreiz viņa strādā par juristi kas konsultē sievietes, kas cietušas no vardarbības ir precējusies un viņai ir 20 gadus jauna meita...Viņa pēc šī vājprāta izvēlējusies dzīvi...
man tieši šis bija nepieciešams, jo uzskrienot netišam šai dokumentācijai nelika mierā nemiers, neziņa. Ļoti interesanti ka patreiz tieši lasu policijas akademijas psiholoģijas mācību grāmatu, kur daudzi aspekti cilvēka uzvedībā skaidri attainoti arī šajā notikumā.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
