Dienasgrāmatas (blogi)

naktsviesis29, 17-05-2011 19:29

4 55

Dvēseles asaras....

Dvesele raudāja... un aukstas, slapjas asara, kas pārklāja pasauli , acīs mirdzēja itkā būtu redzējušas nelabā vaibstus...

Dvēsele raudāja...un asaras veidoja mazas straumītes, kas veidoja mazus ūdens kritumums tie krītot radīja mūziku...

Dvēsele raudāja... un asaras bija tik vēsas, ka dedzināja rokās itkā būtu no skābes...asaras līdzinās dzīsudraba lodītēm, ja cilvēks ir ticis pamests...

Dvēsele raudāja... un tikai lietus sajuta asaras... Jo viņš sākās vienmēr tad, kad dvēsele raudāja...Viņš apķera viņas asaras un slēpa no visiem...pārvēršot tās pilienos...Un neviens no tiem, kas steidzās mājup slēpjoties no lietus nenojauta, ka dažas no pilēm spēj radīt rētas...Apdedzinot!

Saules stariņš un lietus spēja sagādāt smaidu un siltumu viņas sejā...Dvēsele vēlējās doties tur, kur viņu neviens netraucēs un asarām nebūs vietas, bet tas nav iespējams, jo dvēsele ir saimnieks vai saimniece, kas neļaus aiziet...

Runā...

Neviens nav vainīgs...

citi ieraksti naktsviesis29 d-grāmatā

Komentāri

edora: Aiz mākoņiem vienmēr ir saule ... ;)

2011-05-17 21:58

naktsviesis29: Saule ir vienmēs:)

2011-05-17 22:07

wip4: Tik sāpīgi atkal atgriezties ēnas pusē, ja esi izbaudījis spožāko sauli tur.. tajā otrā pusē.
...ārā līst.... Asaras vai lietus, nav svarīgi. Kaut kas tik pirmatnējs un skaists tajā visā.
Pavasaris un asaras - vai nav ironiski.....

2011-05-17 22:19

naktsviesis29: Kad beigsies lietus perjods, tad spīdēs saule, lai tikai stari nežāvē asatu saimniekus un saimnieces...

2011-05-17 22:24

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.