|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Peeteris1956, 14-05-2011 21:47 |
|
32 |
14.05.2011/Mēs zinām, ka mūsdienu tehnika paver visplašākās iespējas masu informācijas līdzekļu attīstībā. Kaut arī mūsu istabu sienas vēl nav pārvērstas par milzīgiem televizoru ekrāniem, šo ekrānu izmēri laika gaitā stipri palielinājušies, bet radiouztvērēju izmēri tā samazinājušies, ka mikroshēmu tranzistori vairs neko daudz neatšķiras no tiem, kurus apraksta Bredberijs. Un tādēļ jo asi izvirzās jautājums, ko radioviļņi nes mūsu planētas cilvēkiem un kas īsti notiek uz lielajiem krāsainajiem, drīzumā droši vien arī telpiskajiem televizoru ekrāniem, jo grāmatu sārti nepavisam nav vienīgais grāmatu iznīcināšanas līdzeklis. Grāmatas var ne vien sadedzināt, bet arī gluži vienkārši aizmirst, nelasīt. Lasīt ir grūtāk nekā klausīties un daudz grūtāk nekā vērot, kas notiek uz ekrāna, jo lasīšana prasa līdzdalību, liek domāt, ņemt palīgā fantāziju, kamēr uz ekrāna notiekošajam mājā vai kinoteātrī var izsekot arī daudz pasīvāk. Un, ja ielūkojamies Bredberija romānā dziļāk, tad izrādās, ka ne jau tādēļ cilvēki pavada savu dzīvi starp televīzijas «radiniekiem», ne jau tādēļ dodas pie miera ar ausīs iebāztām radio kapsulām, ka grāmatas ir sadedzinātas, bet, tieši otrādi, grāmatas sāktas dedzināt tādēļ, ka tās vairs nav bijušas vajadzīgas. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
