...Aizkustināja šī grāmata "Oskars un Rozā dāma" Ē.E Šmits... "...kas par savādu lietu ir dzīve.No sākuma šo dāvanu pārvērtē,jo domā,ka dzīve ir mūžīga.Vēlāk to noniecina,jo tā liekas neveiksmīga,pārāk īsa,to vienkārši iznieko.Un beigu beigās cilvēki saprot,ka dzīve nav vis dāvana,bet aizdevums,kas jāatpelna.Es,kas nu jau esmu simt gadu vecs,zinu,par ko runāju.Jo ilgāk dzīvojam,jo vairāk novērtējam dzīvi.Katrs zaļknābis desmit vai divdesmit gadu vecumā spēj baudīt dzīvi,bet lai par to priecātos,kad tev ir jau simts un vairs nevari pārvietoties,ir jāliek lietā prāts." "...uz pasauli katru dienu jāskatās tā,it kā to redzētu pirmo reizi."Kaut nu mums tas izdotos....:) Un dzīves vienreizību svinēt, ik katru mirkli sevī likt kā pirmo un kā pēdējo... |
