|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 10-05-2011 21:11 |
|
6 55 |
Jūra, jūra, tu atkal sauc....2011.10.05 Šodien pirmo reizi, kad vairs nav ledus un sniegs, esmu pie jūras.....Piegāju pie tās un viņa nāca man pretī un kā sveicinot, uzsmaidīja un pamāja ar saviem vilnīšiem, kaut ko klusi čukstot. Tad stiepa rokas pretī - vilnīši bij pilni rotaļīgi šķindošiem, saulrietā vizuļojošiem gredzentiņiem. Un redz......jūra jau kāpa no kalna skaistās sudraba sandalēs pa sudrabā vizuļojošu piena ceļu, nesot sarkanu krūzi virs galvas, paklusām šļakstot dzīvības un saules dzērienu.
Jūra pameta man apvāršņa pavedienu, es to sāku tīt un uztinu aizvien jaunas krāsas....sarkanas, sudrabotas, oranžas un pelēcīgas... Šobrīd palika tikai tumši zilā krāsa, noslēpumaini suģestējoša, tāpat kā cilvēka dvēsele, pilna atklājumu, noslēpumu, valdzinājuma... Te pēkšņi jūra uzbangoja augstā vilnī un sāka straujāk sisties arī cilvēka sirdsstīga.....bet jau pēc brīža jūra pameta ar vilni atvadu sveicienu, kā teikdama, ka gaidīs nākamdien lai parunātos.
Jūra klusi atgādina, ka man pieder daudzi apvāršņu kamoli, kuri klusās stundās man viņai jāattin, tad arī jūra pastāstīs ko redzējusi svešās zemēs, pilsētās, kādus satikusi cilvēkus, kādus ceļus staigājusi un kādi nestaigāti ceļi vēl sagaida.....
Jūra uzklausa, pie sevis klusi purpinot, cik cilvēks nemierīga būtne...jūra mierina, jūra dusmojas, jūra protestē un rājas un reizēm arī bargi...Tik vienmēr spirgtais jūras vējš glāsta seju, matus te skarbs, te mīlīgs...Es nepārmetu jūrai bardzību, nepārmetu ka tā prot sist un gremdēt. Tā visos laikos mani mācījusi atnākt parunāties, kad ir prieks, kad smaga sirds, kad bailes māc, vai jūtos maza, vāja... Tā vienmēr mani stiprināja un mācīja man nepagurt, kad vairs nav spēku....
Šovakar jūra, nesot sarkano krūzi, kas sliecās arvien tuvāk apvārsnim, rādīja sudraba ceļu un teica, ka priekšā mums šogad vēl ir tik daudzas tikšanās.....
Jūra, jūra.....kur slēpjas tavs maģiskais spēks?
|
SOLENA: Skaists ieraksts :)
Jūra ir jūra, tai vienmēr būs savi noslēpumi :) #1 2011-05-11 07:44
snamlet: Jā, jūrai, tāpat kā cilvēkam un viņa dvēselei, ir savi noslēpumi, savas krāsas......tā iemācīja mani ar sevi sarunāties un tas ir ļoti daudz, tik jāprot uzdot jautājumu....tā nomierina, vai uzjundī dvēseli tik stipri, ka liekas, līdzās trīsuļo pat gaiss...
Esi runājusi ar jūru? #2 2011-05-11 17:21
SOLENA: Nezinu vai tieši runājusi, bet domas bija kopā ar jūru un ap to... :) #3 2011-05-12 09:01
snamlet: Lai runātu ar jūru, ir jābūt tiešā tuvumā, jūras krastā, galvenais, cilvēkam ir jābūt atbrīvotam. Kādreiz pamēģini un tad padomā par savām izjūtām.... #4 2011-05-12 20:53
SOLENA: Ok, pamēģināšu, tai blakus jūtos ļoti labi ... #5 2011-05-13 07:23
snamlet: Jūra, jūra tu zini visus manus noslēpumus un vēlēšanās, tikai ar tevi varu runāt atklāti..... #6 2011-05-13 12:55
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
