Ne viss ir tā, kā izskatās

Manī ieskanējās skumji ironiska nots, kad gaidot autobusu, nejauši uztvēru divu paziņu dialogu:

-Sievietes tomēr ir spēcīgākas un izturīgākas par vīriešiem…

-Tā nu viņš ir.

Otra atbildēja ar tādu lepnumu un pašpārliecību, ka sapratu, viņām ir SAVA taisnība, ko neviens nevar apstrīdēt. Es tādēļ arī viņu sarunā neiesaistījos, tikai man viņu un sevis palika mazliet pat žēl. Jo šīs pašas TAISNĪBAS dēļ, ikdienā sievietēm ir tik skumjas acis…

Sievietes ātrāk pieaug, ātrāk nobriest dzīvei un ātrāk arī aplaužas… Bet vai tiešām ...arī vīriešiem ir sirds?? un arī viņi mīl??un...kad vīrieša mīla mirst, arī viņiem sāp???

ATBILDE!!!

vienalga kādi ir iemesli, neiecietība, vieglprātība, vai neprašana mīlēt, vienalga kurš kuru pasūta… abiem sāp. Un abiem tas ir jāizsāp. Tikai vīrieši daudz retāk aizslēdz savu sirdi aiz deviņām atslēgām, kuras ļoti ātri ierūs… Negribu es te tagad kultivēt alkoholismu, bet tā ir pirmā pazīme, ka viņiem sirds joprojām sāp. Sāp, bet tā ir dzīva. Vai..mēs..esam to vismaz pamanījušas??. Katrā ziņā, ja jau attiecību sākumā Mēs bijām....viņam pirmajā vietā, tad padomājam, vai tikai mums nav pārāk biezas bruņas. Bet ko mēs darām? Aizslēdzam savu sirdi un nododamies atriebības kārei, par visiem pāri darijumiem. It kā visi vīrieši būtu vienādi un vienādi vainīgi, ka kāds jau reiz ir sāpinājis. Bet pat guļošu suni sist nav pieklājīgi. Turklāt vajadzētu ievērot vienu baltu patiesību: nevienu nevar iznīcināt negrimstot viņam līdzi. Jo īpaši tas attiecas uz tiem, kuri ir ienākuši mūsu dzīvē. Un nedomājiet, ka neesat satikušas īstos cilvēkus. Neviena tikšanās nav nejaušība. Tikai mīlot spējam saskatīt to patiesību: nekas nav tā, kā izskatās…

Un kurš tad patiesībā ir stiprāks? Tas kurš baidoties tikt sāpināts, aizslēdz savu sirdi, tādējādi atsakoties no iespējas būt laimīgai un pilnvērtīgas dzīves. Vai tomēr tas, kurš apzinoties, ka var tikt iznīcināts, tomēr noliek savu sirdi Jums pie kājām. Padomājiet par to.