|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| sirdsbads, 05-05-2011 16:58 |
|
109 |
Iz sen seniem laikiem, pirms interneta un mobilajiem sakariemIr tāda latviešu padomju filma, tikpat veca cik es pats - Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku. Filma kā jau padomju filma, skatīties var tikai Stokholmas sindroma izraisītas nostaļģijas dēļ, kam esmu krietni par jaunu, taču, pirms iemigu, iekrita acīs viens cundurs. Proti - vienā no ainām vientuļā galvenā varone ir aizgājusi uz balli "tiem, kam pāri 30", no kurienes mājās viņu pavada tiem laikiem laikam jau simpātisks ūsainis uzvalkā. Atvadījis līdz namdurvīm, vīrietis grib, padomju laika sociālistiskā reālisma klīrībai diezgan nepārprotami, pavadīt arī tālāk un tiek atraidīts. Seko ļoti pieklājīga, tojesķ bez mata, taču diezgan nejauka izrunāšanās par sievietes morālo stāju un nākotnes izredzēm. Tad ainai punkts un beigas. Vēsturiskā liecība tam, ka seksu pirmajā vakarā gribēja jau fāterīšu paaudze, gan iepriecināja, gan sasmīdināja. Tāpēc par tiem laikiem aizdomājos. To, ka internetu, mobilo sakaru un pat plaši pieejamu fiksēto telefonu nebija, zinu. Zinu arī to, ka atsevišķās avīzēs bija privātsludinājumu rubrikas, kur ievietot mīklainas rindas par garām pastaigām un vientuļām sirdīm, norādīt pasta abonentu kastīti vai pasta nodaļu, kur sūtīt "pēc pieprasījuma" un cerēt uz to labāko. Un tā tālāk. Vot, ko gan nezinu, ir tas kā citas tālaika sūdzības pārtulkotos mūsdienās - jo fundamentālie iemesli taču gan jau tie paši. Būtu lieki daži tūkstoši, nolīgtu kādu centīgu jauno autoru tā laika iepazīšanās paradumu izpētīšanai un romāna par latviešu pārošanās paradumiem gadsimtu gaitā uzrakstīšanai. Varētu būt interesanti.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
