Kādu dienu sēdēju lekcijā, kurā klausījos par Edvarda Munka gleznu Dzīves deja, šis nosaukums aizķērās apziņā. Attiecības ir kā deja. ..Todien es paklupu pret taviem vārdiem, tad noāvu kurpes un devos tālāk ar basām kājām, sīksīkās stikla lauskas nemanot.Gāja dienas līdz es atkal ar paceltu galvu dodos tālāk..uzvelkot kājās savās mīļās ,sarkanās kurpes.Par spīti dzīvei. Bet par prieku sev. Rīts.Steidzos uz Dievkalpojumu. Pa bruģi ar tik augstiem papēžiem grūti ātri paiet, kādā brīdī gandrīz paklūpu, aizskatīdamās kādā skatlogā, kurā noliktas sēdējā pagājušā gadsimta sākumā radītas porcelāna lelles..noskatīdamās garāmskrejošos ļaudīs ar nebeidzamu smaidu. Kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem nebija gadījies iet pa vecpilsētas bruģi. Pie lielajām koka durvīm uz mirkli apstājos.Pretī baznīcai sēdēja ubags ar stabuli vienā rokā, bet uz otras bija nolaidies balodis, nesteidzīgi uzlasīdams maizes drupačas no viņa plaukstas. Jocīgi..es nodomāju, šis vīrs izskatās tik laimīgs.Laimīgs ubags. Sprediķa laikā brīžiem izdodas būt klātesošai, brīžiem manas domas aizpeldēja ārpus laika un telpas.Līdzīgi putniem, riņķoja šurpu, turpu..un lai vai kā es centos, nespēju tobrīd tās apturēt.Domas par vakardienu, domas par rītdienu..Pagātne līdzīgi ēnai visu padara nomācošu, saltu, bet laimi ir iespējams sajust tikai domājot par šodienu.Jo rītdienas laime vēl nav sajūtama, bet vakardienas piedzīvotā visbiežāk rada skumjas.Un tās vairs ir tikai atmiņas.. Vēlos būt laimīga jau tagad.Un klusi lūdzu.. Attiecību pārtraukšana ir ļoti izšķirošs solis.Ir vajadzīgs daudz pārdomu,spēka un apņemšanās. Bet, tad pienāk diena, kad esi gatavs pavilkt svītru, jo vienā svaru kausā ir sakrājies tik daudz nepiepildītu alku, sāpju..ka otros svaru kausos esošais prieks, laimes sajūtas, cerības tomēr šķiet,ka ir iesvērtas par maz. Un tad ir klāt tā sajūta, ka ir pienācis laiks dāvināt sev un otram brīvību, nepieķerties svārku stērbelē..atlaist. Vīrietis un sieviete attiecībās ir kā divas brīnišķīgas, neatkārtojamas pasaules satikušās uzplaukst, kopā viens otru papildina, iedvesmo. Ne vienmēr izdodas paturēt un nosargāt to ilgtermiņā. Tik svarīgi tajā brīdī ieraudzīt visu to labo, kas piedzīvots, nevis liet asaras par to, kas nebūs.Jāaiziet.Kamēr nav par vēlu, kamēr viss vēl nav izmocīts līdz vienaldzībai, rutīnai, naidam vai rūgtumam.Lai attiecības kļūst kā vēl viena dzīves deja..izdejota, kaislīga,skaista..un mūzika turpina skanēt pat tad, kad pāris ir nogājis no dejas laukuma. Citādi es nevēlos, mana attiecību latiņa ir augsta.Un es maksāju par to..pati vien zinot tās cenu. ..Dažus metrus virs zemes, izžauta uz veļas auklas, vējā plandījās kleita ar atirušu mežģīņu malu. Ir izdejota vēl viena dzīves deja. Dzīve turpinās.Par laimi. Saka,ka mīlestība ir vienīgais, kas atjaunojas.Un nekad nebeidzas. |