Dēmons Krātijs

Reiz sēdēja Krātijs uz liela kalna. Lejā strādāja vergi. Viņi nesa lielus akmeņus, lai būvētu templi.

Starp tiem visiem bija vergs vārdā Nards. Tam neparasti spīdēja acis, tai laikā, kad parējie jau samierinājās ar savu likteni. Krātijs izdomāja kādu dienu, ka viņš pārģērbsies par vergu un strādās kopā ar Nardu, lai saprastu, kas viņam par domām.

Tā viņš arī izdarīja.Naktī, kad visi gulēja, Krātijs izmisumā vaicāja: "Vai tiešām tā būs visu mūžu?" Un pēkšņi pret viņu pagriezās Nards un teica: "Nē. Man jau ir plāns. Tā gan nebūs visu mūžu! Es izdomāju, ko darīt, lai mēs kļūtu brīvi! Uz 10 cilvēkiem ir tikai 1 sargs, mēs viegli varētu viņiem uzbrukt vienlaicīgi un uzvarēt!" "Nē, - teica Krātijs, - ja mēs tos uzvarēsim, atnāks karavīri un visus mūs nogalinās". "Drīz karavīri dosies ceļā un pa to laiku mēs varētu kļūt brīvi, jo tad nebūs, ko saukt palīgā", - teica Nards.

Nākamā dienā Krātijs atgriezās savā kalnā un izdomāja, kā uz visiem laikiem padarītu cilvēkus par vergiem. Agrā rītā viņš pienāca pie vērgiem un teica: "Kopš šīs dienas jūs esat brīvi!" Viņš lika noņemt roku dzelžus, un turpināja: "Jūs esat pilnīgi brīvi, jūs varat darīt visu, ko jūs vēlaties. Bet kopš šīs dienas par katru lielu akmeni, ko jūs atnesīsies, es doši jums vienu zelta monētu, kuru jūs varēsiest apmainīt pret jebko: pret ēdienu, ūdeni, apģērbu".

Nākamā dienā Krātijs bija pārlaimīgs, ieraugot, ka cilvēki centās nest pat vairākus akmeņus, citi cilvēki palīdzēja tiem, pienesot klāt ēdienu un dzērienus. Strādnieki pat netērēja laiku tam, lai kārtīgi paēstu, viņi ēda pa ceļam, nesot akmeņus Krātija templim..

<...>

Tā saucamā demokrātija. Un joprojām ir tā :)