Inese ToraZiedošās ābeles zaros sapinies aprīļa vējš, domas,jūtas un skaņas vakara atblāzma dzēš. Noliecas ābeļu zari, ziedu pilnībā kārti. Uzvirmo sendienu stāsti, domās un sirdī sen krāti. Dvēsele neskumst, bet staro. Viss, kas bijis tai dāgs- gan ābeles ziedu smarža gan grāvmalā saplaucis kārkls. Dvēselei atmiņās tīties īsu brīdi tā ļauts. Šodien vakarā beidzas, tomēŗ jauns rīts atkal sauc. Uzzied dvēsele mana koši kā ābeles zieds. Vēl tikai īsu brīdi atmiņas neaizliedz- atceries visu, kas dārgāks, visu, kas laimi tev dod. Pateicies Dievam par brīdi, kurā sev sirdsmieru rod. |