Dienasgrāmatas (blogi)

magone_2004, 13-04-2011 14:09		13 66
Uzrakstīt par norakstīšanu... Tikai tos gribas pirms laika norakstīt, kuri paši sevi jau norakstījuši. Jo kāda gan jēga uzturēt attiecības, ja tajās iesaistītie ne viens, ne otrs nekļūst labāki? Tādas domas man ienāca prātā, kad dzirdēju par kāda sena pazīstama mūžībā aiziešanu. Pirmais jautājums bija - kas man ar viņu vairs kopējs? Skolas beigšanas gads. Un tikai. Tātad es viņu jau biju norakstījusi. Bet tikai pēc tam, kad viņš to bija pats izdarījis ar sevi.... Ja cilvēkam vienīgais, kas paliek, ir atkarība no zaļā pūķa, tad arī atmiņas no viņa nepaliek. Toties cik bija to, kas izjuta atvieglojumu? Man dzīve nu jau kādu laiku liekas kā iespēja un prieks, jo sen jau kaut kā bij aizmirsies, ka tā var būt arī kā slogs. Bet par to pa laikam atgādina norakstītie. Lai viņiem viegli ar to! Mums katram ar sevi un sevī jādzīvo.

Komentāri

joga: Jā.

2011-04-13 14:10

Closing_Time: es, kā sensejs joga,
jā

2011-04-13 14:16

Just_: A es, a man... Prieks, ka katrs notikums tev liek domāt par tikai par sevi un savu ekskluzivitāti.

2011-04-13 14:47

magone_2004: Ja stāstā meklēji mani, tad nebrīnies, ka tas, ko atradi, tev likās tāds...

2011-04-13 17:58

Flints: Jā, "Magone"! Blaumaņu Rūdolfa Kristīne no Tevis laikam neiznāktu. Un Matilde arī - ne. A žēl... :D

2011-04-13 14:50

Biezpiens7: Kāda saistība atmiņām ar atkarībām?

2011-04-13 15:02

Naktsvijole_es: Domāju,ka te ir kas dziļāks,ne tikai ekskluzivitāte,bet kaut kas arī reāls un sāpīgs iz viņas dzīves,kas liek tā domāt..:)

2011-04-13 15:05

Pārējos 6 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Uzrakstīt par norakstīšanu...