Vīrieša dzīvē ir jābūt tikai trim sievietēm.

Vīrieša dzīvē ir jābūt tikai trim sievietēm. Tieši viņas palīdz vīrietim kļūt par Vīrieti. Tikai pateicoties viņām vīrietis dzīvo.

Pirmā. Pati pirmā Sieviete. Tikai ar viņu mēs kļūstam par Vīriešiem, ar viņu mēs esam uz visiem laikiem. Domās, sajūtās, un tām netveramām saitēm, kuras nav redzamas, bet ir tik labi sajūtamas. Mēs varam Viņu slavināt, varam nolādēt par Viņas esamību, varam slepus noliekt galvu Viņas priekšā, varam vispār par Viņu neatcerēties. Bet Viņa ir. Viņa vienmēr ir mūsos, mūsu prātā, mūsu dvēselē, mūsu dzīvē. No Viņas nevar tikt vaļā, no Viņas nevar tik vienkārši atteikties. Mēs viņu mīlam, mēs Viņu neievērojam, mēs Viņu dievinām. Un, lai arī kāda Viņa ir – Viņa ir Pirmā.

Otrā. Viņa ir Otrā vienmēr, lai arī cik daudz netiek solīts mīlēt Viņu, neatkarīgi no tā cik daudz esam strīdējušies, cik daudz reižu esam šķīrušies no Viņas. Viņa ir tikai Otrā, lai gan pārliecinām, ka Viņa ir Vienīgā. Jā, Vienīgā. Šai laika posmā Viņa mums ir Viss. Bet jau pēc pāris mirkļiem – atkal tikai Otrā. Ne pēdējā, un ne pirmā. Jā, mēs Viņu ļoti ļoti mīlam, esam gatavi darīt prātam netveramas lietas, esam gatavi nest upurus un veikt varoņdarbus, bet par Pirmo Viņai nekļūt nekad. Otrā var būt vienīgā, bet var sekot vēl kāda Otrā, un aiz tās vēl kāda Otrā. Un pateicoties tieši Otrajai, mēs varam uzzināt par Trešo.

Trešā. Pret viņu nav to jūtu, kādas bija pret Pirmo un Otro. Viņu nevar salīdzināt ar kādu no iepriekšējām. Protams, Viņu var arī nesatikt. Bet, ja Viņa ir, tad Viņas dēļ mēs varam izdarīt ļoti daudz. Vai arī neizdarīt pilnīgi neko. Tādi mēs esam dīvaini. Uz Trešo mēs esam greizsirdīgi par visu, žēlojamies par to, ka Viņa pārāk ātri aiziet no mums, pārāk vēlu atnāk pie mums. Mēs Viņu mīlam, par Viņu mēs uztraucamies, baidāmies par Viņu, galu galā – atlaižam Viņu.

Jā, gandrīz katra vīrieša dzīvē ir trīs sievietes. Pirmā - Māte, Otrā - Mīļā Sieva, Trešā - Meita!