|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| evana, 06-04-2011 15:43 |
|
34 152 |
viss reiz beidzas - kā murgi, tā lidojumi... /c/ bet vai tiešām?Piecās minūtēs var tikt sagrauts viss, kas ir būvēts mēnešiem (šoreiz gan ne gadiem) ilgi. Tomēr visi pūliņi un centieni uzbūvēt pašaizsardzības mūri kaut nedaudz ir nostrādājuši, un šajā brīdī ir sajūta, ka sirdsapziņai uzlikts mīksts un pūkains spilvens. Jā, protams, ir jau žēl. Jā, protams, jūtu līdzi. Jā, protams, palīdzēšu, cik varēšu. Bet nejūtos ne druskas vainīga, ja negribas tai barā līst iekšā un gaudot līdzi...
Ar mieru sejā uzklausu stāstus par nelaimēm un problēmām, saprotoši pasmaidu par čīkstētājiem. Ar prātu jau zinu, ka cilvēkam pašam pie sevis ir jāstrādā, lai kaut kas mainītos, bet dvēseles maigums to neļauj pateikt tieši sejā. Aplinkiem, caur puķītēm, mēģinu stāstīt, ka cilvēks lielā mērā pats ir vainīgs pie savām problēmām, ka vajag saņemties un ka nevajag ļauties izmisumam. Ka ticu tam, ka cilvēks pats izvēlas savu ceļu dzīvē un arī savas problēmas ir izvēlējies pats (starp citu, tas ir pierādījies - uz pašas ādas). Ka atliek tikai mainīt domu virzienu un mainās arī daudz kas cits. Ka jādomā tikai labas domas un ne mirkli nedrīkst šaubīties par to, ka kaut kas neizdosies, kaut kas nebūs kā vajag, kāds ieliks sprunguli ceļā utt. Ka domām ir liels spēks un vēl lielāks ir pateiktajiem vārdiem. Ka, jā, var palīdzēt arī ticība, lūgšana un baznīca. Bet cilvēks jau nav gatavs strādāt ar sevi, nav gatavs sevi (savas domas un uztveri) mainīt un līdz ar to arī apkārtējo pasauli. Cilvēks turpina (grib turpināt?) diedelēt "pabalstu" (da jebkādu). Jo tā ir vieglāk. Bet vai labāk?
Te nu atkal gribas pieminēt gan veco labo sakāmvārdu, ka "katrs pats savas laimes kalējs", gan arī mūžseno patiesību "kas der vienam, otram neder, turklāt - kas der visam, neder nekam". Katram savi mērķi, katram savs dzīves plāns un katram savas robežas. Es varu tikai uzklausīt, iespēju robežās atbalstīt un palīdzēt, taču negaidiet, ka raudāšu līdzi. Man savas asaras dārgas, un gana daudz jau esmu tās lējusi, bieži vien - ne par ko... Es labāk jums palīdzēšu ar savām pozitīvajām domām, ar kopīgu lūgšanu un enerģijas spēku... sarunāts? :)
Then the rainstorm came over me
And I felt my spirit break
I had lost all of my, belief you see
And I realized my mistake
But time through a prayer, to me
And all around me became still
I need love, love`s divine
Please forgive me now
I see that I`ve been blind
Give me love, love is what I need
to help me know my name.......
/Seal - Love`s divine/
P.S. Lai murgi, ja tādi ir, patiešām beidzas, bet atlikusī dzīve ir viens vienīgs lidojums! :) |
saulesjuura: nu Gudra meitene esi, Gudra :)...un tieši tā ir, ka otra cilvēka kļūdas un aplamības līdz galam jāizdzīvo viņam pašam...ja kāds no maļas to neļauj, pāspīlējot ar palīdzēšanu un laukā celšanu no ķezas, tas cilvēks kļūdīsies un iebrauks tai pašā grāvī no reizes uz reizi, līdz PATS ko sapratīs un mainīsies... bet tikai PATS :) #1 2011-04-06 15:48
evana: vai, paldies! :) /sakautrējas par uzslavu/
man ir no kā mācīties, un, pirmām kārtām, jau pašai no sevis un savām kļūdām. tak pieredze rāda, ka no pašu kļūdām vien mācāmies, ne no citu... atliek vien cerēt, ka citu pieredze būs maigāka, bet dzīve tomēr katram ir jādzīvo pašam sava, vai ne? :) #2 2011-04-06 15:51
ziemasmeita: Paldies, meitene! Īstie vārdi īstajā laikā. :) #3 2011-04-06 15:51
evana: Lai iet labumā! :)) #5 2011-04-06 15:53
Just_: Man vajadzēja uj! ku daudz gadu, lai saprastu, ka tieša palīdzība dažiem cilvēkiem ir vislielākā ļaundarība pret viņiem. Tā nu ir. Tikai viena lieta ir saprast, bet otra - darīt. #4 2011-04-06 15:51
evana: Jā, arī man vēl daudz kas jāmācās un jāsaprot. Šobrīd dalos uz pusēm un mēģinu izvērtēt, cik daudz lai palīdzu tieši un cik daudz lai cilvēks (skaidrības labad jāsaka, ka te gan nav domāta konkrēta persona) pats meklē savu ceļu. Mēģinu norādīt virzienu, bet ne iebāzt ar karoti mutē. Ceru, ka izdosies! #7 2011-04-06 15:55
saulesjuura: ir, ir - katram sava pieredze, katram savs sāpju un kļūdu un dumjību biķeris jāiztukšo, līdz spēj sevi ieraudzīt, sevi izprast un noticēt...sev un savai dzīvei...:)un otrs tur nekā, tik pastāvēt blakus, bet ne viņa vietā... #6 2011-04-06 15:53
Pārējos 27 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
