|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Pasaka, 05-04-2011 12:58 |
|
60 |
Mani jaunie mājas iemītniekiVakar. Tikko biju atgriezusies no treniņa. It kā sagurusi un domīga. Tomēr žirgta. Dzīves apņēmības pilna! Drīz skaipā nomirgoja ziņa: - Braucam!
Nu, labi. Ja braucam, tad braucam. Mani jau pāris gadus šī vēlme ir kūņojusies pa apziņu. Bet visam savs laiks. Un tad nu šodien, acīmredzot, pienāca īstais laiks. Aizbraucām. Un tur jau viņas bija. Satupinātas tumšā stūrītī. Lai gan aizmugurē bija liels logs, kaut kāda gaisma tika klāt, tās izskatījās mazliet skumjas un pamestas. Tās pat nekliedza - "Ieraugi mani! Paņem mani!". Tikai apstākļu, vides un mazliet arī cilvēku roku nomocītas, rimti turējās. Cik nu un kā vien var. Daudzām bija tik skumjš izskats un aplauztas "rokas", kas vairs nestiepās pretī saulei, gaismai un iespējamām rūpēm. Bet katrai no tām ir vēlme, kaut iekšēji, bet lidot, tiekties pretī smaidošām acīm, kas raisījies tieši viņu dēļ. Manu uzmanību pievērsa divas Viņas. Vienai bija viens uzplaucis zieds, divi - pusceļā. Un pilns ar kaudzi brašiem pumpuriem. Kas to vien gaida kādu, kā dēļ tos raisīt. Gluži, kā salauzta cilvēka sirds un smaids. Otrai - tikai pumpuri. Draudzene jau zinošāka šajā jomā. Novērtējusi atzinīgi manis izvēlētās dzīves atgrūstās sirsniņas, viņa teica: - Tad uz priekšu! Un tā nu man mājās ir divi jauni iemītnieki - divas Viņas - orhidejas. Abas ieņēmušas vietu centrālajā istabā uz baltās, platās, saules pielietās palodzes. Pat kaķis ir bijīgs pret tām. Tās atradās nocenoto augu stūrītī, bet tagad ir tikušas pie jaunām mājām. Vienai ir zināma krāšņo ziedu krāsa, otrai - varu tikai minēt un nojaust. Būs pārsteigums! |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
