Regbijs, kara gēns un ... mūzika

Domāju, ka katrā vīrietī iekšā sēz karošanas gēns. Citā mazāk, citā vairāk, bet viņš tur ir. Un tas kara gēns ir jālaiž pasaulē, jāļauj tam izpauties, citādi viņš pārvēršas par lupatu. Viena lieta, kur tam izpausties apkārtējiem nekaitīgā veidā ir sports.

Ne velti senos laikos Olimpisko spēļu laikā kari tika pātraukti, jo tvaiks tika nolaist citādā, daudz sakarīgākā veidā.

Regbijs ir mana mīļākā spēle, laikam tāpēc, ka tā manuprāt ir pati vīrišķīgākā spēle. Pats gan tikai jaunībā treniņos esmu paniekojies un tad neilgi, jo ātri vien tā padarīšana sāka vilkt uz klopi. Kaut kā nav pierasts, ka Tevi drīkst nonest gar zemi rupjā veidā, Ego baigi pretojas. Ne par velti regbijs bija angļu atistokrātu obligātais priekšmets. Jo te ir viss, kas būtu vajadzīgs vīrietim - paciest sāpes, pieņemt ātri lēmumus un atbildēt par tiem ar savu ādu, spēlēt komandā, nedrīkst baidīties u.t.t.

Svarīga nianse - piespēlēt uz priekšu ar roku nedrīkt, tikai ar kāju, tāpēc uzbrukumā visu laiku ir jāskatās apkārt, kur ir komandas biedri.

No vienas puses tā it kā ir vienkārša spēle, jo ovālā bumba jāpiezemē pretinieka laukuma pusē, vai ar kāju jāiesit vārtos, bet tas reizē ir arī šahs, jo komandā ir daudz cilvēku, tur ir stratēģijas, kombinācijas u.t.t. Tas nebūt nav tā, ka viens bullis var pa taisno tās lietas nokārtot.

Un pēc katras spēles komandas kopā dzer alus kausu. Karš ir beidzies. Nevis bezpersoniski paspiež roku, bet dzer kopā alu. Super!

Te jauks treileris ar foršu mūziku -

http://www.youtube.com/watch?v=Z7g2Hj-J_wg&feature=feedf

Un ja kāds nav redzējis haku Jaunzēlandes izlases izpildījumā, tad viņš daudz ko nav redzējis. Tas, protams, ir tikai mans viedoklis.

http://www.youtube.com/watch?v=tdMCAV6Yd0Y