Ak dzīve

Pa nekurieni gāju vecās pilsētas ielās

Tukšu dvēseli dusmu zibeņi lauza

Nu nevajag ar šodien man tevi

Gan pratīšu dzīvot paceltu galvu

- Muguru griezīšu viltus dzīvei

Ko raugās manī šīs svešās acis

Vai rakstīts uz pieres ka deg lauztā sirds

Un ienāca prātā kā mierināt sevi

Kājas pašas pret acīgo vīrieti nesa

Ak dzīve - ak brīve un stulbais mans prāts

Kur kājas nes tur nepiekrīt kāds

Un eju garām ar līkumu lielu

Sev pašai un

Puisim kas gribēja nieku