Uij ku labs, jeb veči, veči... :)))

Izšķīros no draudzenes un jau nākamajā nedēļā iepazinos ar divām jaukām sievietēm. Tā nu pārmaiņus satikos te ar vienu, te ar otru. Likās ideāla sistēma - divas smukas, un abas distancē. Neviena agresīvi nepretendē uz laulību. Dzīves vieta pašlaik arī tāda, ka ievākties un dzīvot diviem nebūtu ērti. Varēju izjust ij mīlestību, ij brīvību. Savā prātā domāju, kā lai abas sadraudzē - varētu tad abas ņemt vienā gultā un beigās varbūt dzīvot ar divām sievām! Vienai, kas bija gudrāka, neslēpu, ka ir arī otra. Viņa prātīgi teica, ka satiksies ar mani vienalga, jo es esot baigi labais un galvenais ir būt godīgiem un nemelot. Tā nu nemeloju es viņai un viņa man. Viņa man teica, lai dzīvoju kā vēlos, viņa mani neierobežos un viss ir ok!

Veca ieraduma dzīts iepazinos ar vēl vienu ļoooti sievišķīgu un maigu sievieti, jo manai naivajai sievietei bija mēnešreizes, bet viedajā pēkšņi bija kaut kur nosvīdusi un nevarēja vairākas dienas viņu sazvanīt! Trešā sieviete, ka jau tas gadās, atdevās uzreiz un tas nebija parasts sex. Tas bija kaut kas vairāk! Domāju, ka eņģeļi man ir uzsmaidījuši ne pa jokam! Starp daudziem desmitiem vienas nakts attiecību ļoti reti kaut kas tāds gadās. Tas ir īpašs cilvēks! Vēlējos satikties vēl, bet jaukā sieviete uzaicināja mani uz kino un vairāk neatdevās! Kino kā jau kino, bet vedot viņu mājās, skaistule stāstīja, ka nespēj tā uzreiz pārlekt no iepriekšējām attiecībām uz citām. Saku, ka mēs taču mīlējāmies! Tagad tik uz priekšu! Viņa bremzē. Nesaprotu, bet vecā pieredze māca, ka paies pāris dienas un vajadzētu visam būt ok.

Gara acīm redzu, ka mana divu draudzeņu sistēma tūlīt pārtaps par trīs draudzeņu sistēmu. Johaidī! Ar muguras smadzenēm jūtu, ka beigās būs jāpaliek pie vienas! Kaut kāda ļauna balss ausī runā par laiku, kas aizlido un neatgriežas.

Biju satraucies par savu viedo draudzeni, ko nevarēju sazvanīt. Tā nu beidzot sazvanīju. Viņa esot bijusi pēdējās trīs dienas pie kaut kāda veča Smiltenē! Man iekšā viss sagriezās! Tā nu gan es negribēju! Viņa pateica, ka es esot rezerves variants un es taču gudrs - visu saprotot! Ai sāpes! Pajautāju kā viņa jūtas to man stāstot. Viņa teica, ka jūtoties sūdīgi, bet melot negriboties. Tālāk pēc teksta likās, ka pie manis mīlēties vairs nebrauks, jo tas otrs to baigi negribot. Nu neko nevaru pārmest! Godīga, patiesa! Es viņai nesaņēmos pateikt, ka pa tām pāris dienām man gadījās vēl trešā, bet tam jau arī nav vairs nozīmes. Dīvaini, bet es esmu greizsirdīgs un ciešu, lai gan asi un skaidri apzinos, ka nav tiesību neko pārmest. Es mīlu viņu! Un nekrietni tā domāt, bet tieši viņu! Kāpēc man tā neiet!

Kaut kas nav kārtībā. No draudzenes, ar ko pagājušo gadu nodzīvoju kopā un biju uzticīgs, aizgāju, jo sapratu, ka tur nav un nebūs mīlestība. Tās attiecības bija sākumā vairāk uz "festivāla" izjūtām. Šķiet, es mīlēju, bet viņa nē, tikai viņai ļoti gribējās ar kādu dzīvot kopā. Nu kas ir ar tām sievietēm, ka tik ļoti grib kopdzīvi!?

Un šis "līgavu tirgus". Tas ir riktīgs izmēģinājumu poligons, kur sievietes, kad ir ar kādu kopā, paralēli meklē vēl labāku! Laikam taču ir tā, ka, ja ar sievieti izveido attiecības, bet viņa nedzēš savu profilu iepazīšanās portālā, tātad viņa meklē nākamo paralēli pieturot jau esošo! Nu, labāku taču vienmēr var atrast. Un meklēt var visu atlikušo mūžu! Kad draudzējos ar abām, es biju viņām uzticīgs un citas nemeklēju. Trešā sakrita ar brīdi, kad otrā pati sameklēja citu. Kā nu sanāk? Ja es būtu uzticīgs un draudzētos tikai ar vienu, tad šī viena man būtu droša?! Man arī jautājums sev - vai es situācijā, kad mani pamet vienīgā draudzene, būtu juties sūdīgāk? Kreņķis un bēdas!

Eh, ticiet man - nevienam šajos laikos vairs nevar ticēt!

...pāris dienas mocījos, visu kārtīgi apdomāju un izteicu viedajai bildinājumu. Teicu, nevajag man vairs citas, vajag tikai Tevi, būšu uzticīgs līdz nāve mūs šķirs. Un tad viņa pastāstīja, ka Tas otrs esot krietni bagātāks un arī drīz bildināšot. Pagaidām nemīlot ne mani, ne to otru. Un vēl, izteica man līdzjūtību...