Atbilde-

Sāpēs dvēselē ,

Lai sāp...Man putnu baru nenoķert...

Vajag dzīvot arī tad ja negribas ,bet nemīlēt es nevaru, jo viss pārvēršas skaņā... Dobjā un vientuļā.

Tu nāc un sirds sitās straujāk man...Ja nesapratīsi tad ej...

Jo mīlu un to piedot nevar, bet vienīgi just. Šīs jūtas ir domātas diviem...

Es sāpēs savas, vienmēr nēsāju sevī,

Sāpes bez mīlestības, bez maiguma un šķiršanās.

Es pats sev delnas ielaužu,

Es sāpēs veltu tev...

Tās pārtop skaņās, ko dāvāju.

- Vārdus, kurus pateikt nevārēšu...

Un atkal sirds, kā lodes sadzelta

Cenšas izdzīvot un sajust manu elpu...

Tā sitās ātrāk par sienas laikrādi

Es sitienus šos veltu tev...

Šī skaņa mani nogalina,

Jo palieku es kurls.

Un manā dvēsele ir sārti plankumi...

Kas veido vārdu – sāpes...

Šīs sāpes veltu tev...

Lai dzīvot varam savu dzīvi,

Kur vieta būtu arī priekam!

Un siltumu, kas rodas mūsu rokās....