fodes: nē, tie vnk neko nealkst ..

kamergrauzis: To grib visi, ne visi tikai to atzīst. Gribēt ir normāli, pieprasīt - tas galīgi neder.

eeteriska: Kautkaa sarezhghiiti:)

priesteriene: Cilvēks ir sabiedriska būtne un uzmanība, komunikācija ir neatņemama sastāvdaļa jeb kura cilvēka ikdienā. Ne velti saka, ka visātrākais veids kā likt cilvēkam sajukt prātā, ir nošķirt to no cilvēkiem. Tas ir bijis izsenis pazīstams spīdzināšanas, cilvēka psihes sagraušanas, gribas pakļaušanas veids. Tā kā pieprasīšana nav pareizais vārds. Uzmanība ir izdzīvošanas formula, kaut kas pašsaprotams un nepieciešams kā skābeklis, vien iznīcība nāk lēnāk, tā sākumā tiek aizvietota ar sarunām pašam ar sevi, tad iedomu tēliem u.t.t. , līdz cilvēks kļūst nepieskaitāms... Bet zīdaiņi, ja ar tiem nerunā, neizrāda uzmanību, mīlestību, gluži vienkārši nomirst... Šādi baisi eksperimenti cilvēces vēsturei ir zināmi, nav nepieciešams tos atkārtot, lai pārliecinātos par to neapgāžamību...

DKW: Sasniedzot kādu slieksni (katram tas ir savs) cilvēks var sākt nejust vajadzību pēc atzinības. Tad viņš vai nu ir pārvērties par pašpārliecinātu muļķi (kas notiek lielākoties) vai par vientuļo filozofu, ja ir spējis noietās dzīves laikā pacelties pāri vidējā intelekta līmenim.