Mūsu pēdējais skūpsts bija ar tabakas piegaršu....

" No pavasara sapņa:"

Mūsu pēdējais skūpsts bija ar tabakas piegaršu....

Ar rūgtu, bet tajā pašā salkanu garšu, aplaizot lūpas es to sajūtu, arī tad, kad Tevis nav man blakus, jo zinu, ka būs brīdis un sapnis pārvētīsies realitātē, jo piederēsim pasaulei un tā pārklās mūs ar savu segu un tur, kur esam bijuši sveši tik ielikta vienādības zīme, jo cilvēks nav spējīgs dzīvot viens... Un šajā sapnī, ko redzēju, kādā no marta naktīm Tu biji patiesi skaista, ar savu roku pieskāries manai pierei un es kritu tik mierīgi un maigi caur vairākiem bezdibeņiem, ko pats biju radījis savā iztēlē...

Tu vienmēr paliksi šajā sapnī, jo ikdienā mēs bieži aizmirstam vienkāršas lietas un steigā nepasakām to, ko jūtam, bet bieži tas varētu Mūsu dzīvi padarīt vienkāršāku un saulaināku, jo tikai sapņos mēdz gadīties tā, ka saule nenoriet, bet dzīvē ir tumsa, kad ir jāver acis ciet, lai sastaptu patieso sevi un spertu kādu soli...

Paldies, sapņiem krāsainiem, melnbaltiem un tiem, kas mēdz piepildīties, jo zinu, ka sastapšu Tavā sejā to smaidu, kuru redzēju sapnī... laimīgās sirds sapni...

Un tagad atkal došos gulēt, lai redzētu sapni, kurā vecumam un laikam nav nozīmes, jo vienīgā mēraukla, kas šeit tiek ņemta vērā ir mīlestība...

Ar labu nakti un saulainu rītu visiem, kas mīl...:)