|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| adara, 15-03-2011 23:13 |
|
47 |
Novēlotais paldiesPēc iepirkšanās apsēdos parkā uz soliņa, lai sakārtotu mantas.Kad savu "bagātību"biju izkrāmējusi gandrīz līdz pussolam, blakus apsēdās pavecāks vīrietis pēc izskata kaut kas starp noplukušu pensionāru un bomzi. Kā par nelaimi iezvanījās telefons. Beigusi sarunu,cik ātri vien varēdama savācu savas mantas un gāju prom. Vēl ar acs kaktiņu redzēju, ka arī vīrietis pieceļas un man seko. -Kundzīt! Es paātrināju soli. -Kundzīt! Es jau sāku skatīties, kur meklēt palīdzību. -STULBĀ VECENE, PAGAIDI! Tā, tas nu ir par traku! Es apcērtos rinķī par 180 grādiem, gribu kliegt, bet palieku ar vaļēju muti,.....vīrietis tur rokā manu telefonu , kuru acīmredzot esmu atstājusi uz soliņa, un sniedz to man, tūlīt pagriežas un aiziet. Es laikam pat paldies no pārsteiguma nepateicu.Šo "PALDIES" varu nosūtīt tikai domās. Tagad man ir tāda dīvaina sajūta, laikam pati pat īsti nevaru izprast, lai gan godīgi sakot...... tas tomēr ir kauns pašai par sevi. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|