priesteriene: To daru ik pārdienas, tam nav nepieciesamas svētku dienas:)).

priesteriene: Tak nu beidz, tas ir mans dabiskais stāvoklis, filozofija par tēmu , neizslēdz pofigismu:)). Tas ir tikai viedoklis, kas piederās pie fona, jo mūžīgi atslābt jau arī nevar:)).

priesteriene: Tads atslābums man var būt nemaz nav ralsturīgs, visu laiku vēlos ko izzināt, izprast... dabīgais agregātstāvoklis:))). Pat vannā sēžot, svecēs lūkojoties, ar kaut ko manas smadzenes noteikti būs aizņemtas:)).

priesteriene: Pie tā strādā daudzu gadu praksi piekopjot budistu mūki, to sauc par baltās sienas efektu. Šāds stāvoklis ir gandrīz neiespējams parastajam mirstīgajam. Es varu atslēgties no liekiem kairinājumiem, tā atslābstot un nestresojot, es varyu iegrimt baudās, izbaudot dažādus patīkamus kairinājumus saviem sajūtu receptoriem, es varu būt fiziskā mierā, nekustīgā stāvoklī, siltumā un drošībā, bet atslēgt smadzenes, šķiet, mums pat pēc nāves neizdosies:)).