|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Svētdiena 06-03-2011 01:21 |
|
1 44 |
Ejot pa mežuMazais lācītis lieliem soļiem (tādi tie viņam pašam šķita!) devās tālāk meža biezoknī. Viņš gāja viens pats - pirmo reizi bez mammas. Mazliet tā kā bija bail, bet saulīte tik jauki spīdēja, apkārt čivināja putni, reizi pa reizei kāds akmentiņš pabāza degunu no ceļa malas un paripoja tieši lācītim zem kājām. Viņš tad pieklājīgi apvaicājās akmentiņam, vai drīkst tam iespert pa sāniem. Akmentiņš laipni atļāva, jo bija mazohists:) Pēcpusdienas saule jau taisījās rietēt, mežā kļuva tumšāks...koku lapas savādi šalca.Uz ceļa iznāca liels dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, mazais lācītis apstājās un, atvēris muti, brīnījās, kas tas par dīvainu koku auga lielajam dzīvniekam uz galvas.
- Kāpēc tev tie koki uz galvas uzlikti? Vai tu esi priede vai egle? - lācītis jautāja. Viņam ne pārāk skaidras bija dzīvnieku un koku atšķirības.
- Tie nav koki, bet ragi. - alnis mazliet sapīkušā balsī atbildēja.
- Bet kāpēc tev tie uz galvas jātur? Liec zemē! - lācītis norūpējies sacīja.
- Gan jau kādreiz nometīšu, bet vēl ne. Man jātur tie ragi tāpēc, ka būs jācīnās par dāmu! - alnis atbildēja.
- Kādu vēl dāmu? Kāpēc par to jācīnās? - lācītis piegāja klāt alnim un pataustīja viņa ragus.
- Tā ir iekārtots, ka par dāmām jācīnās. Citi arī nāks, ja tiem būs lielāki ragi, cīņa būs pamatīga! - alnis piecirta kāju.
No meža iznāca vēl viens alnis, tam gan ragu nebija.
- Un kāpēc tev nav ragu, ko? Tu netaisies cīnīties par dāmu? - lācītis prašņāja klāt pienākušajam alnim.
- Es jau esmu tā dāma, par kuru būs jācīnās! Kurš uzvarēs, tam es būšu draudzene! - alniene (jo tā bija viņa!) lepni atbildēja.
- Ak tā...bet ar ko tad tas alnis lai cīnās, te jau neviena vairāk nav...- lācītis it kā pie sevis noteica.
Te no meža parādījās trīs žuburotas galvas.
- Skaties, alni, re kur nāk, nu tev būs jācīnās! - mazais lācītis sajūsmināti rūca. Viņam cīņas patika, jo lāču alā ar brāļiem bieži bija jācīnās par labāko vietu pie mammas lācenes.
- Nu labi, mazais lācīt, man tagad jāsteidzas, bija patīkami iepazīties! - alnis strauji pagriezās un metās bēgt.
- Pagaidi, tev taču bija jācīnās, kur tu tā steidzies? Vai tad tu necīnīsies? - lācītis neko vairs nesaprata.
- Man tā dāma nepatīk, neiešu jau savus krāšņos ragus sabojāt, lai šie paši tiek galā! - alnis attrauca.
Mazais lācītis domīgs stāvēja mežmalā un prātoja...nu ja, viņam jau arī nepatika viena kaimiņu lācene, bet otra dikti patika... laikam jau aļņiem arī ir tāpat - viņš nosprieda, tad pagriezās pret dāmu :
- Tu nebēdājies, gan jau tie trīs izkausies un tu kādu dabūsi! Bet man jāiet tālāk, uz citu pasaku!
C Burve77
|
mazlacitis: Jā .. cīņai ir jānotiek .. Ar ragiem , nagiem un zobiem!` Tā. lai dāmām paliek robi!! #1 2011-03-08 12:00
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
