Nu chto, tunjejadci, alkogoljiki!

Gribeejaas jau sauli sveikt, kaadai miiljus vaardus teikt - dzejnieka vaardiem sakot. Bet, kaa saka krievi - chelovek predpolagajet, bog raspolagajet! Nu maitas alkoholikji, konkreeti viens no tiem stulbajiem tipiem - mans paarinieks, kuram bija tuulinj pirmdien jaabuut shurpu, lai mani plaani un sapnji paarveerstos gaidiitajaa realitaatee. She tev Anninj, vasarssveetki! Maita nodzeeries taa, ka dzeltens palicis un nav vairs kustinaams. He is going to die, kaa izteicaas koleegjis. Kur var buut taads cilveeka stulbums - vieniigais prieks - maukt iekshaa bezjeegaa, kameer aknas sabruuk! Un tachu ir cilveekam ko dariit - sava maaja, pasham savs kuteris, ko pa juuru pabraukaat, naudas pietiekoshi, lai paceljotu, vinja pazinja jau kuro gadu aicina pie sevis uz Ugandu ciemos. Neko tas sushkjis neuzskata par vairaak veertu kaa ikdienishkjaa spirta doza! Laikam jau ar tieshaam nomirs! Cerams, ka nenobeigshos, veel uz meenesi savaa sargbuudaa paliekot!Jaaada jaunas zekjes, kur naudu baazt:))

Un tachu ir cilveeki, kas uzvar to puukji! Reti, bet gadaas. Bija kaadreiz koleegjis, arii viirs jau gados, kuru taa pat alkohols jau bija novedis turpat liidz bedres malai. Vinju izglaaba kaada radiniece - aizvilka veci uz slimniicu, atpumpeeja to indi, paaris nedeeljaas uzsprishinaaja. Un tagad tas viirs cits cilveeks. Reiz nejaushi satiku Mola eestuviitee - seezh glauns kungs sirmu baardinju, zelta brilliishu raamji spiid, actinjas mirdz. Un laimiigi bauda savas vecumdienas, nododoties saviem valjaspriekiem - te pamakshkjeree, te ar mashiinu pabraukaajaas, te ar jahtinju uz daanjiem aizlaizh - bet vareeja buut sen zem zemes!