|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 04-03-2011 11:19 |
|
36 |
Maskavai asarām jānotic.Tas nekas, ka viņu vārtsargs bija stīvs un klibs, jo tas, ka esam labākie, tā tika pierādīts... Un mums, ka esam labākie, nu varēs iestāstīt, jo spēlē galvenais nav komanda un viņas "darbs", bet tas, cik liels un spēcīgs līdzjutēju bars! Un tā ar aliņiem un čipsiem pie visspēcības apziņas mēs tiksim... :)) Ja tevis labākā daļa ir kāds cits, tu no sevis esi novēlis atbildību un nu par to, ko jūti, noteicējs būs šis kāds. Bet tu dzīvo tālāk - sevis maldināts :)) Un, kamēr neesi dabūjis savu sirdi atpakaļ, tev nav ar ko just. Emocijas jau neved pie jūtām! Pie rīcības gan... Un tā tev ir iespēja uzzināt, kas kopējs bezpalīdzības apziņai ar kaisli. Zaudējums. Jo tu nu esi gatavs uz visu sava patriotisma vai citiem vārdiem saucot - pārprastas mīlestības vārdā. Un kas ir šis viss? Iesi gulēt - tā drusku pavairāk iedzēris... :DDD Jo pasaule kļūst kā vaļēja rēta, kurā tu tikai caur dvēseles sāpēm atrodi sevi. Bet meklēt vajag pēc prieka! Tikai... kā tu to vari, ja esi liekais? Diemžēl ar alus buņdžu un čipsu paku nevienu nelaiž uz laukuma spēlēt :))) Un tā nu tas ir - īstas emocijas nav pierādījums īstām jūtām, bet patriotisms nav dzimtenes mīlestība! Kad prāts iesaistās sacensībā (lasi - sāncensībā) tā nav mīlestība. Daļa, kas no tevis kaut kur citur ir zaudēta, pat pēc labas spēles netiek atgūta... Un man tas patīk - cik dzīve tomēr ir patiesīga! :)))
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
