NAV KO NOŽĒLOT

Sev atvēlēto dzīves kausu brangiem malkiem baudu;-

Tomēr vēl tik daudz ir jāpaspēj....

Katru rītu metos ikdienā ar pilnu jaudu,

Baidos kaut mirkli dārgā laika pazaudēt.....

Pat dēmoni,kuri manī iekšā sēž

Savu pārspēku neapjauš;-

Vien klusībā dvēseli dīrā un plēš,

Manu vientuļo sirdi gabalos lauž.....

Kad cilāšu atmiņas,gluži kā papīra lapas

Un centīšos saprast,kuras ir sliktas,kuras-labas,

Atkal un atkal domājot

Sapratīšu,-man nav ko nožēlot....

NAV KO NOŽĒLOT....