|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 02-03-2011 10:13 |
|
1 37 |
Paveicies...Nospēlēt savu dzīvi. Uz skatuves... Raimondam Paulam izrādē "Leo pēdējā bohēma".... un man, ka to redzēju.... precīzāk gan būtu teikt, ka sajutu. Sajutu savu apziņu kā atplēstu rētu, kura dzīstot drusku niez... Tā sāpīgi, smeldzīgi un tomēr skaisti. Es esmu domājusi par cilvēka radīšanas ieceri. Tas taču skaidri redzams, ka mute un acis izveidotas, iešķeļot ādu... Un varbūt tāpēc lūpas ir īpaši jūtīgas? Tāpēc, ka ir savā dziļākā būtībā rētas... Lūpas kā instruments, ar kuru var noteikt ne tikai temperatūru līdz grāda desmitdaļas precizitātei, bet arī instruments ar kuru smaidīt. Lūpas ir domātas smaidam. Smaids domu gaišumam. Pat ja dzīve atstāj dvēselē rētas, tās dzīst lai smaids cilvēku noturētu viņa paša sirds debesīs. Un es tagad zinu, ko man nozīmē valsis "Vaterlo tilts"... Manas mammas siltumu, ko es izjutu, kad man bija drusku vairāk gadu kā trīs....
|
joga: Jā. #1 2011-03-02 10:51
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
