Mani nepamet šī sajūta...Mīlestība, kas tāds, ko nevar saprast ar galvu, to ir jāmāk sajust ar sirdi... Daudzas vientuļas sirdis vēlās kaut tikai par solīti pietuvoties šai sajūtai, ko citi sauc par mīlestību... Man nepamet šīs izjūtas, ka varu tev pieskarties, kad sapnīti tu redzi... Manī nepamet šī sajūta, ka vēlos darīt to... Un patīkami ir pamosties, kad blakus esi tu, cik jauka ir šī ideja - par gulēšanu kopā, kad divas elpas savijas un pārtop vienā siltumā... Mani nepamet šī sajūta, ka gribu tevi apķert, kur esi pazudis tu - mans sapņu eņģeli! Tu atkal smaidi man, bet tikai šajā sapnī...Cik jauki atkal pamosties, lai ieraudzītu tevi... Tā pienāk atkal vakars kārtējais, kad gribas man redzēt eņģeli lidojam gar manu logu, lai to atvētu to un izjustu... Mani nepamet šī sajūta, ka redzēt spēšu sapni, kur cilvēki ar putnu spārniem staigā pa zemi, bet manējie ir pakārti uz nagliņas, jo lidot baidos es, kad guļu. P.S. Man labāk patīk lidot tad, kad esmu kopā ar cilvēku, ko redzu savā sapnī... |
