Ieklausies sirdī

Kaut kā šonakt slikts miegs bija, nu dikti.... grozijos no sāniem uz sāna... un tad, guļot uz kreisā sāna es pēkšņi kaut ko sadzirdēju... Es saklasijos savas sirds ritmu. Ieklasijos, padomaju, pagriezos uz labiem sāniem un.... klusums! Pagriezos atpakaļ un sāku klausīties, -- sāku klausīties savas sirds ritmu, tādu mierīgu un stabilu. Tad es pēkšni iedomājos, kāds būs takts, ja es sākšu par kko domāt, kas liek man satraukties... un jā, mans motoriņš atsaucās, es pilnīgi dzirdēju to, man pat likās, ka to varētu dzirdet ne tikai es -- tā kļuvusi spēcigāka, ātrāka, skaļāka...tad es versu savas domas atkal darba dienas rutinai, sirds nomierinājās un.....tik vēlāk, kad atkal pamodos, sapratu, ka "saruna" ar sirdi man paliidzēja aizmigt. Foršas miega zāles, nodomāju es..... :)

No rīta atbrauca draudzene, sāku stāstīt vinai par saviem nakts pētijumiem uz ko vina atbildēja -- "duročka, tās ir tavas iekaisušas mandeles pulsē, man arī tā bija"....

Es nenoticēju, es zinu, es dzirdēju savu sirdi! ;))