|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| zimzum, 22-02-2011 18:19 |
|
85 |
Pasmaidam2...Es pamodos priecīgs un skriešus devos uz dušu. Iegāju virtuvē smaidīdams no domas, ko tad man sieva šodien uzdāvinās. Bet viņa pat neapsveica mani. Neko jau - es padomāju, - bet nekas .Bērni neaizmirsīs. Bet bērni arī aizmirsa. Jūs varat iedomāties ar kādām sajūtām es braucu uz darbu. Bet kad es iegāju savā kabinetā, mana sekretāre tā maigi smaidīdama mani sveicināja: Labrīt , Šef! Daudz laimes dzimšanas dienā! Un es sajutos nedaudz labāk. Kaut kur dienas vidū, viņa iegāja pie manis kabinetā teikdama: Šef, iesim kaut kur pusdienās kopā.Jo šodien taču ir Jūsu dzimšanas diena! Un mēs aizgājām. Pēc 3 glāzes martini, viņa saka: Šef, braucam pie manis, darba steidzama nav, un šodien kā nekā ir Jūsu dzimšanas diena! Un mēs aizbraucām. Ienākuši dzīvoklī, mana sekretāre man tā maigi nočukstēja uz auss: Šef, sēdieties šeit uz dīvāna, bet es iešu uzvilkšu kaut ko piemērotāku. Un viņa aizgāja. Pēc piecām minūtēm atvērās durvis un ienāca sekretāre ar torti, aiz viņas gāja mana sieva, bērni, vecāki, sievasmāte, kolēģi, draugi un daudzi citi. Bet es sēdēju kails uz dīvāna un domāju: ATLAIDĪŠU TO KUCI. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
