Klusuma Eņgelis

Eņģeļi ir maigas būtnes . Tu tos nevari turēt ciet .Eņģeļi nāk negaidīti . Lai tu varētu viņus satikt , tev jābūt atvērtam . Eņģeļi nāk klusi . Lai tu tos sajustu , tev būs vajadzīgs daudz klusuma . Ir viens eņģelis , kurš vēlas ievest tevi klusēšanas mākslā , klusuma dziedinošajā atmosfērā . Tieši mūsu trokšņainajā pasaulē mums ir nepieciešams daudz klusuma , lai mēs iekšēji atveseļotos . Kirkegors saka slavenos vārdus – ja viņš būtu ārsts , viņš cilvēkiem ieteiktu : „Radiet klusumu”. Arī Rabindranats Tagore aicina : „Peldini savu dvēseli klusumā”. Klusums ir zāles mūsu dvēselēm , kuras ir tā piebāztas ar pasaules troksni , ka viņš nespēj elpot , jo viņās no visurienes ir iespiedušās trokšņainas domas un attēli . Visam lielajam , lai tas piedzimtu cilvēkā , ir vajadzīgs klusums .” Tikai klusējot nobriest īstā atziņa”, domā Romāno Gvardīni . Un Jānis no Sinajas , agrīnās baznīcas mūks , saka :”Klusēšana ir gudrības auglis , un tai pieder zināšana par visām lietām”. Klusēšana mūs sagatavo , lai mēs varētu pareizi ieklausīties , lai dzirdētu starptoņus , kad kāds cilvēks runā ar mums ..Klusēšana ir arī priekšnoteikums tam , lai mēs savā sirdī sadzirdētu Dievu . Daudzi mūsdienās žēlojas , ka viņi vairs nepieredz Dievu , ka Dievs viņiem kļuvis svešs . Taču viņi ir tik pilni ar troksni , ka nesadzird klusos impulsus , caur kuriem Dievs runā viņu sirdī .Mums mūždien kaut kas ir jādara . Tiklīdz mūsos ieskanas kāds maigs impulss , tā mēs aizbīdām to prom un pievēršamies tam , kas ir satverams . Tā mēs Dievu nekad nesadzirdēsim .Mamma baro izsalkušo bērnu , lai viņš beidz brēkt . Klusuma eņģelis grib apklusināt mūsu skaļās domas , mūsu trokšņojošās vēlmes un vajadzības , lai mēs atklātu sevī klusuma telpu . Mistiķi ir pārliecināti , ka ikvienā no mums ir klusuma telpa , kurā liegts ieiet domām un jūtām , vēlmēm un vajadzībām .Tā ir telpa , kurā nevar iespraukties arī cilvēki ar savām cerībām attiecībā uz mums , ar savām pretenzijām pret mums , ar saviem spriedumiem un tiesāšanu . Tā ir telpa manī , kurā es pilnīgi esmu es pats . Tā ir klusēšanas telpa , kurā pats Dievs dzīvo manī .Tur es esmu patiesi brīvs . Tur nevienam nav varas pār mani .Tur mani neviens nevar ievainot . Tur es esmu vesels un nedalīts . Man tā ir ikdienišķa vajadzība – apsēsties un meditēt . Meditācijā es iedomājos , ka mana elpa un vārdi , ko es savienoju ar elpu , ieved mani šajā iekšējā klusuma telpā , kur cilvēkiem , kas šodien ienāks manā birojā , ieeja ir liegta . Tur neviens ar savām vēlmēm , spriedumiem un tiesāšanu nevar mani sasniegt . Tur es varu elpot brīvi . Tur es esmu viens ar manu Dievu . Tas dod cieņu manai dzīvei . Šajā iekšējā klusuma telpā es nonāku saskarsmē ar savu patieso „Es”. Klusums pārveido mani , ka tas reiz pārveidoja kašķīgo rabīna sievu Susju .Par viņu ir teikts : „No šā acumirkļa viņa apklusa . Un , kad viņa bija apklususi , viņa kļuva priecīga. Un , kad viņa bija kļuvusi priecīga , viņa kļuva laba”.