Meli, blefs un PR?:)

Nesen nonācu diezgan smieklīgā situācijā. Arī neveiklā, bet par laimi, ne gluži man.

Esmu uzaicināts uz jubileju, kur nelielos ietvaros tiek svinēta neliela dzimšanas diena. Nopērku dāvanu un dodos ciemā.

Kā jau parasts jubilejās, latvietis jau bez mazākas vai lielākas uzēšanas cauri netiek. Skatos, ka saimniece un vienlaikus arī jubilāre šoreiz sarūpējusi t.s.auksto galdu - rosolītis, salātiņi, marinēti gurķīši, sēnītes...bet ne gluži pa vienkāršo, bet ar tādu smalko piesitienu, jo pati arī tāda krietni vien pa smalko.....Tā nu bija sanācis, ka kādā dzeltenajā žurnālā pirms tam kādu laiku atpakaļ biju lasījis, cik jubilārei ļoti patīk gatavot, kā viņa ar to nodarbojas un cik ļoti labi to pieprotot...nu vārdsakot, riktīga saimniece, kura visu zin un pieprot. Tiktāl viss bija jauki.

Tā nu uzgaršojam pa smalkam pa kriksītim no visa uz galda uzliktā...saimniece atkal stāsta, kā pa virtuvi šiverējusi......bet......rasols šķiet ar kaut ko papildināts - nu tādu īpatnēju, bet smeķīgu, kas parastajās receptēs it kā līdz šim nav smeķēts....tā nu viens no nedaudzajiem viesiem negaidīti uzjautā - Klau, kas tam rosolam tāds interesants pielikts, kāda garšvieliņa īpatnēja vai kā?

Mājasmāte uz mirkli apmulst, ņem karoti un pūlas izgaršot....tad vēlreiz...un vēlreiz...Jā, tur kaut kas īpatnējs gan ir klāt! viņa lēni un pagari novelk. Hmmm...nodomā pie galda sēdošie - kā tad tā, izslavētā saimniece pēkšņi aizmirsusi, ko pielikusi salātiem klāt??? Uzmetu vēlreiz analītiski pētniecisku skatienu uzservētajam galdam un konstatēju, ka to visu patiesībā var iepirkt jebkurā lielveikalā, salātiņus ieskaitot....Nav jau nekas slikts, tagad laika trūkuma dzīti daudzi tā dara. Bet tad nevajag sevi izreklamēt kā lielisku saimnieci un mājasmāti, tad nesanāks pēkšņa un dumja blamāža visu viesu priekšā.

Tā nu dzīvē sanāk, ka Dieviņš jau nav mazais bērns, jeb kā kādreiz teica mana ome - meliem īsas kājas:).

Nu nekas nav šajā pasaulē apslēpjams, viss ar laiku tā vai šitā, bet nāk gaismā.